Neptūna un Urāna krāsu atšķirības

Publicēts: 3.06.2022
Tie, kas ir aplūkojuši Urāna un Neptūna fotogrāfijas, noteikti ir pamanījuši, ka abu planētu atmosfēras krāsas atšķiras. Šīs abas planētas ir līdzīgas. To masa, izmērs un pat atmosfēras sastāvs ir ļoti tuvi. Un tomēr redzamajā gaismā tās izskatās tik dažādas. Neptūns ir sulīgā, tumši zilā krāsā, bet Urāns ir zilganpelēks. Iespējams, ka zinātniekiem…

Habla teleskops ved Lielajā ceļojumā

Publicēts: 19.11.2021
Grieķu mitoloģijā varam atrast, ka pirmsākumos pār pasauli valdīja milži - titāni. Saules sistēmā atrodami četri milži - Jupiters, Saturns, Urāns un Neptūns. Klinšainās planētas, kas atrodas tuvāk Saulei - Merkurs, Venēra, Zeme un Marss - ir nieka oļi, salīdzinājumā ar milzu planētām, kas mājo pietiekami tālu no Saules. Tās ir gāzu planētas, kuru atmosfēra…

Eiropas atmosfēra satur ūdeni

Publicēts: 20.10.2021
Salīdzinoši nesen novērojumi ar Habla teleskopu palīdzēja identificēt ūdens tvaika klātbūtni Ganimēda atmosfērā. Ganimēds ir viens no četriem lielākajiem Jupitera pavadoņiem. Izpētot Habla teleskopa arhīvā atrodamos Eiropas attēlus un spektrālos datus, zinātnieki konstatēja ūdens tvaika klātbūtni arī šī pavadoņa atmosfērā, konkrētāk, tikai vienā pavadoņa…

42 portreti

Publicēts: 12.10.2021
Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti Lielais teleskops (VLT) ir palīdzējis zinātniekiem nofotografēt 42 lielākos asteroīdu joslas objektus. Tas ir līdz šim lielākais objektu skaits, kādu izdevies detalizēti nofotografēt, izmantojot teleskopu uz Zemes. Attēlos redzams, ka asteroīdu formas ir ļoti dažādas, sākot no sfēriskiem objektiem līdz pat…

Un atkal tas fosfīns!

Publicēts: 14.07.2021
Vēl salīdzinoši nesen pasaule lūkojās ar interesi uz Venēras mākoņiem, cerībā, ka tajos lidinās mikroskopiskas dzīvības formas, kuru bioloģisko procesu viens no blakusproduktiem ir fosfīna gāze, kas nelielā daudzumā tika konstatēta Venēras atmosfērā. Tomēr Kornela universitātes zinātnieki ir pārliecināti, ka fosfīna klātbūtne norāda nevis uz citplanētiešiem,…

Dzīvība uz Encelada?

Publicēts: 10.07.2021
Milzīgi ūdens un ledus geizeri izverd no Saturna pavadoņa Encelada dienvidpolā esošajām plaisām, kas tiek dēvētas par tīģera strīpām. Šis fenomens fascinē gan zinātniekus, gan plašāku sabiedrību, iedvesmojot gan pētījumus, gan dažādas spekulācijas par milzīgo okeānu, kas plešas starp pavadoņa cieto kodolu un ledus garozu. NASA zonde Cassini savas darbības…

Zvaigžņu gaismas apspīdētie

Publicēts: 6.07.2021
2011.gadā, analizējot automatizētās zondes Genesis savāktos Saules vēja daļiņu paraugus, zinātnieki konstatēja, ka skābekļa izotopi uz Saules atšķiras no tiem, kas atrodami uz Zemes un citiem Saules sistēmas objektiem. Šo atšķirību var izskaidrot ar spēcīgu ultravioleto starojumu, kas apstarojis protoplanetārā diska materiālu. Kas ir šī starojuma avots?…

Runājot par veneriāņiem

Publicēts: 15.09.2020
Jau gadu desmitiem ilgi zinātnieki apsver iespēju, ka dzīvība uz Venēras var pastāvēt augstu tās atmosfērā. Visticamāk tie varētu būt mikroorganismi. Mākoņos ir dzīvībai labvēlīgāka temperatūra, bet mikroorganismiem būtu jāpielāgojas visai skābai videi. Tādēļ starptautiskas pētnieku grupas publiskotais paziņojums, ka Venēras atmosfērā atklāts fosfīns…

NEOWISE Habla teleskopa acīm

Publicēts: 22.08.2020
NEOWISE komēta, kas bija redzama ziemeļu puslodes debesīs 2020.gada vasarā, bija spožākā kopš 1997.gada, kad cilvēki varēja vērot Heila-Bopa komētu. Perihēlijā komēta atradās 2020.gada 3.jūlijā un tagad ar ātrumu aptuveni 60 km/s brāžas prom no Saules. Nākamreiz Saules sistēmas centrā komēta viesosies pēc aptuveni 7000 gadiem. Komēta šovasar piesaistīja…

9.planēta - melnais caurums?

Publicēts: 20.07.2020
Hārvardas universitātes un Melno Caurumu iniciatīvas (BHI) grupas zinātnieki ir izstrādājuši jaunu metodi, ar kuras palīdzību Saules sistēmas ārējos reģionos varētu meklēt melnos caurumus. Šī metode varētu palīdzēt noskaidrot, vai iespējamā devītā planēta ir planētas masas melnais caurums. Lai arī šobrīd zinātnieku rīcībā nav instrumenta, ar kuru varētu…