| 8,8 baļļu spēcīgā zemestrīce, kas 27. februārī satricināja Čīli, iespējams, ir saīsinājusi Zemes dienu par 1,26 mikrosekundēm. JPL zinātnieks Ričards Gross aprēķinājis, kā varētu būt izmainījusies Zemes rotācija zemestrīces rezultātā. Izmantojot sarežģītu modeli, zinātnieks kopā ar kolēģiem ir secinājuši, ka Zemes diennakts varētu būt saīsinājusies par 1,26 mikrosekundēm. Šādas zemestrīces nobīda Zemes masas asi. Konkrētā zemestrīce, kas skāra Čīli, varētu būt nobīdījusi Zemes masas asi par veseliem 8 centimetriem. Zemes masas ass nav tā pati, kas ziemeļu-dienvidu ass. Abas asis šķir aptuveni 10 metrus liela nobīde. 2004. gada 9,1 baļļu spēcīgā Ziemassvētku zemestrīce, kas satricināja Indonēziju un tās apkaimi, Zemes dienu saīsināja par 6,8 mikrosekundēm un Zemes masas asi nobīdīja par 7 centimetriem. Lai arī Čīles zemestrīce ir mazāka nekā Sumatras, tā ir izraisījusi lielāku masas ass nobīdi, jo Čīles zemestrīce atradusies vidējos platuma grādos, atšķirībā no Sumatras, kas notika tuvāk ekvatoram. Otrs iemesls šādai lielākai nobīdei ir tas, ka plaisa, kas radīja Čīles zemestrīci ir stāvāka nekā Sumatras zemestrīces plaisa. Tādejādi Čīles zemestrīces plaisa efektīvāk pārvietoja Zemes masu vertikāli un izraisīja lielāku masas ass nobīdi. NASA JPL |
