| Plūstoša lava var izgrauzt sev ceļu ne sliktāk kā ūdens, atstājot aiz sevis kanālus un kanjonus. Iespējams, ka tieši izkusušo iežu upe ir radījusi vienu no līkumotajiem Marsa kanāliem. "Lai saprastu, vai dzīvība, tādu kādu to pazīstam mēs, ir kādreiz pastāvējusi uz Marsa, mums ir jāsaprot, kur ir un vai vispār ir bijis ūdens," teica Džeikobs Blečers no NASA Godārda kosmisko lidojumu centra. Ģeologi uzskata, ka šobrīd ūdens uz Marsa varētu būt sastopams augsnē vai polārajās ledus cepurēs. Daļa zinātnieku uzskata, ka pagātnē uz Marsa ir pastāvējis ūdens šķidrā formā, kas palielina iespēju, ka dzīvība uz Marsa varētu eksistēt mūsdienās vai ir eksistējusi agrāk. Viens no visbiežāk minētajiem pierādījumiem, ka uz Marsa ir bijis šķidrs ūdens, ir attēli, kuros redzami virsmas veidojumi, kurus varētu būt radījis plūstošs ūdens - terasveidīgas kanālu malas, kanāli, kas atdalās no galvenā kanāla un tad atkal ieplūst tajā. Tiek uzskatīts, ka lava šādas struktūras nevarētu izveidot. 
Blečers un viņa kolēģi izpētīja vienu konkrētu Marsa kanālu, kas atrodas Marsa Ascraeus Mons vulkāna dienvidrietumu malā. Šis vulkāns ir viens no trim Tharsis Montes vulkāniem. Kanāla kopgarums ir vairāk kā 270 kilometri. Dati par šo kanālu ir iegūti ar vairākiem instrumentiem - THEMIS, CTX un HRSC kamerām, kā arī ar Mars Orbiter lāzera augstuma mērītāju MOLA. Šķidrums, kas veidoja šo un citus Ascraeus Mons kanālus, jau sen ir pazudis. Tādēļ tā izcelsmi un identitāti ir grūti noteikt. Pirmajā brīdī šķiet, ka šos kanālus ir veidojis ūdens. Ir redzamas nelielas saliņas, kanāli, kas atzarojas no galvenā kanāla un terasveidīgas kanāla malas. Savukārt kanāla otrajā galā, kurš agrāk netika tik detalizēti izpētīts, Blečers pamanīja kori, no kuras reiz ir izplūdusi lava. Dažās vietās ir redzams, ka kanāls ir bijis kā lavas upe, kas plūdusi zem virskārtas. Ir pamanāmas atsevišķas atveres, no kurām lava savulaik ir izplūdusi. Šādi veidojumi nav ūdens radīti. Vai varētu būt tā, ka vienu kanāla daļu veidoja ūdens, bet otru lava? Blečers uzskata, ka tā būtu visai "eksotiska" iespēja. Visticamāk, ka visu kanālu ir veidojusi lavas plūsma. 
Lai izpētītu, kādus veidojumus aiz sevis atstāj lavas upe, Blečers kopā ar Brentu Geriju un Džimu Zimbelmanu no Simtsona institūta izpētīja 51 kilometrus garo lavas plūsmu no 1859. gada Mauna Loa izvirduma Havaju Lielajā salā. Viņu pētījuma galvenais objekts bija aptuveni kilometru garā sala kanāla vidū. "Mēs atklājām, ka kanāliem ir terasveidīgas malas, ka ir kanāli, kas atdalās no galvenā un vienkārši pazūd, kanāli, kas atgriežas atpakaļ galvenajā, un 9 metrus augstas sienas," teica Blečers. "Tātad, vietā, kuru, kā mēs zinām, ir veidojusi lava, esam atraduši visas pazīmes, kuras izmantojam, lai noteiktu, vai objektu ir radījis plūstošs ūdens uz Marsa." Pētījuma rezultāti "ir spēcīgs arguments, ka lava var radīt kanālus, kas izskatās ļoti līdzīgi ūdens veidotiem," teica Zimbelmans. "Mums uzreiz nevajag nosvērties par labu ūdens idejai, kad redzam šādus objektus uz citām planētām, jo īpaši vulkāniskas darbības teritorijā, kāda ir ap Tharsis Montes vulkāniem." Šāds slēdziens, ka kanālu uz Marsa patiesībā ir izveidojusi lava, noteikti atstās iespaidu ne tikai uz priekšstatiem par Ascraeus Mons un Tharsis vulkāniskā reģiona evolūciju, bet arī par ūdens plašo ietekmi uz Marsa ģeoloģisko evolūciju. Blečers piebilda, ka viņu atradumi neizslēdz plūstoša ūdens ietekmi uz Marsa virsmas veidošanu un šādu kanālu eksistenci. "Bet vienu es esmu sapratis - nevajag pārāk zemu novērtēt izkusušu iežu plūsmu," teica Blečers. "Tā var radīt daudzas lietas, kuras, kā mēs uzskatām, tā nevarētu izveidot." NASA |
