Plazma vāzē

[kobalts]

Šīvakara ekspermentos ar plazmu misējās padot HV bez slodzes pie atmosfēras spiediena.
Sanāca ''Grand Show''! Tā iepatikās, ka nevarēju nepadalīties! ,)
Arēna: DIY ''Plasma Sputtering System'' (valodnieki šai tēmai vēl nav pieķērušies) ,)

[kobalts]

Vara depozitēšana uz kvarca stikla -jeb difrakcijas filtrs pusdienaslaikā! ,)

Process

IMG_1915.JPG (2.86 MiB) Viewed 25612 times

Finish

IMG_1919.JPG (3.22 MiB) Viewed 25612 times

Gaišais gredzens uz mērķa -depozitētais Cu

IMG_1921.JPG (3.17 MiB) Viewed 25612 times

Gala substrāts

IMG_1924.JPG (3.26 MiB) Viewed 25612 times

''Šķūņa spektrometrija'' -ievērojams zaļās un zilās komponentes samazinājums.

barnspectroscopy.jpg (40.67 KiB) Viewed 25612 times

Adhezivitāte (pielipšana) pēc diezgan pamatīgas berzēšanas.

IMG_1931.JPG (3.08 MiB) Viewed 25612 times

[kobalts]

Elektrovadītspējas tests, -stikls vairs nav dielektrisks.

Resistence test

IMG_1933.JPG (3.01 MiB) Viewed 25603 times

[kobalts]

IR tests: kreisā pusē ''pašceptais'' substrāts aiztur aptuveni 1/10 daļu (deltaV), -labajā EOS standartfiltrs aiztur gandrīz visu.
Vilnīši ir EMF tīkla troksnis -jāņem vidējā signāla vērtība. Diemžēl nezinu precīzu IR fotodiodes joslu jo nav datulapas. -Kā jau ierasts, lielākais vairākums manu projektu komponenšu ir izplēstas no utilizētas elektronikas. ,)

IR test vs eos standart IR filter

IRtest.jpg (159.97 KiB) Viewed 25562 times

[Zh]

it kā esmu tehnisks cilvēks, pat ar lodāmuru draudzējos, bet no šīs tēmas sapratu mazāk par pusi ))))))))))) Sorri, par offtopiku

[kobalts]

no šīs tēmas sapratu mazāk par pusi

Nekā sarežģīta! -paņem no kontakta divus vara vadus, un saliec kopā virs stikla -un uz stikla nosēdīsies plāna vara kārtiņa. ,)
Tikai augstākminētais ir mēģinājums to izdarīt ''nedaudz'' tīrāk, rafinētāk, kontrolētāk.
Metālu nanopārklājumus plaši izmanto gaismas filtru, reflektoru ražošanā (vismaz mani ši nozare ieinteresēja šai jomā).
Tikai ir viena problēma, -sekvenci, intensitāti utt nekur neatradīsi, jo optikas kompānijas šos noslēpumus tur aiz ''9. atslēgām''.
Atliek tikai experimenti....

[nelabojams]

Varēji jau nu tomēr apstāstīt to, kas ir redzams bildēs un video.
Es esmu ņēmies ar šīm lietām savulaik CFI un šo to atpazīstu tur. Bet daudziem citiem tas tiešām nebūs skaidrs un saprotams. Paskaidrojums par divu vadiņu kopā salikšanu bija labākajā gadījumā naivs, vispārīgā gadījumā - aplams.
Jā, par režīmiem - tie ir ļoti individuāli atkarīgi no iekārtas, tvaicējamā sastāva, darba vides, vajadzīgā rezultāta. Tā kā, pat ja kāda firma nopublicētu savus tehnoloģiskos režīmus (kas realitātē ir jebkura uzņēmuma nozīmīgākais know-how), tas tev absolūti neko nedos. Tā ka patiesām atliek tikai experimenti Sekmīgam (atkārtojamam) rezultātam ir vajadzīgas šādas tādas mēriekārtas arī; ar paša aci un ommetru nepietiks.

[kobalts]

Nu pirmajā bildē: download/file.php?id=2299
Pašbūvēta vakuma kamera kas pēc savas būtības ir apgāzta vāze ar slīpētu ‘’kaklu’’ blīvumam. Alumīnija pamatnē ieurbts gāzes izvads un termistors ko izmanto retinājuma novērtēšanai (Pirani sensors mēra nepieciešamo enerģiju lai uzturētu sev konstantu temperatūru, jo mazāka strāva- jo mazāk molekulu atlicis ko kustināt) deformācijas manometri nav spējīgi mērīt 3x10E-1Pa. Kupola augšā ieurbts Niķēļa Anods (+)
Uz pamatnes stāv improvizēts magnetrons kas notur plazmu gredzenā. Pareizāk gan būtu to nosaukt par ‘’magnētisko slazdu’’ , bet ‘’sputteristi’’ to sauc par magnetronu. Virs tā ‘’mēķis’’ pats kalpo par katodu(-) Mēķis arī ir materiāls kas tiks uzklāts uz substrāta. Man izdevās dabūt 70/80 gadu vara velmējumu, kas pēc savas mīkstības liecina par ļoti augstu Cu saturu. Mērķa ‘’tīrība’’ ir ārkārtīgi svarīga! Polus atbilstoši slēdz pie vadāma augstsprieguma transformatora/taisngrieža/reizinātāja. Manā gadījumā vienkārš CRT/TV HV trafs. Manipulējot ar primāro spriegumu un freqvenci var vadīt plazmas uzvedību. Ideālā –plazmas gredzens peld virs mērķa 0,5-1mm brīvie elektroni sāk grieztiez ap gredzena toroidālo assi šaušelīgā ātrumā un triekties pret mērķi izsitot no tā atomus, kas atbilstoši lādiņam dodās uz Anodu pa ceļam sastopot ‘’substrātu’’ kur daļa arī nosēžās. Substrāts var būt jebkurš materiāls pat dielektriķis (atšķirībā no galvaniskiem procesiem).
Viss notiek ievērojamā retinājumā -ar rotor divsekcijas kaskādes vakumsūkni (apgriezts kompresors, putekļusūcējs nederēs)
Tā nav spektrometrija, vienkārš el/signāls no infrasarkanās photodiodēs pirms un pēc (horizonāli centrs)aizsegšanas ar substrātu un standartfiltru: download/file.php?id=2308

ommetru nepietiks

Tieši ar megaohmmetru taisos izkalkulēt pārklājuma biezumu (vajag tikai izdomāt normālus elektrodus ne krokodilus)
Ir arī šādas tādas idejas par spektroskopiju.
Ir daudz nepilnību, -jābūvē jaudīgāks magnetrons (N52 grāda magnēti jau pasūtīti) jābūvē kontrolēta argona injekcijas sistēma. Un ''pirmie kucēni'' vienmēr ''aiziet jūrskolā'' ! ,)

[nelabojams]

Paldies, apraksts labs - un kaut ko tādu arī biju iedomājies. Nu, principā tas arī ir magnetrons. CFI savulaik mēs ar tādu putinājām uz stikla indija oksīdu: indija pamatne + oksidēšana pārklāšanas laikā ar precīzi dozētu skābekļa padevi. Jēga - caurspīdīgs, elektrovadošs pārklājums. Ar pretestības mērījumiem gan slāņa biezumu noteikt pagrūti, jo plānās kārtiņās R nav gluži proporcionāls biezumam + ja slānis nav vienmērīga biezuma, kļūda būs visai pamatīga. Labāk ir mēģināt "noķert" interferenci un sarēķināt pēc tās, bet metālam var arī neizdoties. Var mēģināt svērt, bet tad vajadzēs labus analītiskos svarus. Varbūt arī optiskās metodes palīdz, bet tur vajag labu kalibrāciju. Labi, es te tā filozofēju... katrā ziņā, metodes ir, bet tas ir piņķerīgi. Īpaši ņēmies neesmu, jo mūs interesēja galvenokārt optiskā caurlaidība + iespējami mazāka virsmas pretestība. Jebkurā gadījumā varens respect taviem eksperimentatora talantiem un labas sekmes. Neaizmirsti pa laikam painformēt, kas sanāk. Sen jau nenodarbojos ar šādām lietām, bet dabiska interese ir palikusi.
Mehāniskais sūknis labi atkārtojamam rezultātam varētu nebūt pietiekams, it īpaši, ja kamera lielāka; vidējam brīvā noskrējiena garumam jābūt ap 2 reizēm lielākam par attālumu no elektroda līdz virsmai, kuru pārklāj. Katrā ziņā, vajadzīgo vakuumu var sarēķināt. Klasiskajās iekārtās pumpē ar eļļas difūzijas sūkni. It kā vienkārša mantiņa, bet, ui, vellu kaprīzs verķis - ielaidīsi drusku gaisa, pēc tam vari jaukt ārā un dienu tīrīt, lai tiktu vaļā no uzdegumiem.

[kobalts]

nelabojams> Paldies!
Vēl tikai varētu piebilst par akadēmiskās zinātnes mūžīgām gaudām: ''Nav naudas!''
-Ar trūkumu nav jālepojās, tas ir jāizmanto kā instruments alternatīvu risinājumu meklējumos....