Sky-Watcher 200/1200

[hmmzis]

Vakar sanaaca no balkona bik praatiigaak paskatiities. Dzesseju shamo kaadas stundas divas (vakarinjas, shis tas jaapadara), pirms tam gan bik nokolimeeju preciizaak (filminjas kannas fiicha straadaa lieliski ). Apskatiiju tikai spozhaakos un sev tiikamaakos objektus (kakls vel bik saap):
M31/32 - 25mm - fons tumshi zils, M31 galaktikas kodols labi redzams, ar saanu redzi taka mazliet redzams miglains izstiepums, turpat blakus (nevar nepamaniit) arii M32 - spozhs apaljsh miglains plekjis.
Perseja dubultkopa - wow, tikai prasaas tumshaaks fons. Abas kopas ielien 25mm okulaara redzes laukaa. Zvaigzniites izskataas kaa mazmaziitinji punktinji, veelreiz WOW.
M45 (Sietinjsh) - veelviens WOW, spozhaakajaam zvaigzniiteem maaaaazliet var maniit fotograafijaam raksturiigos difrakcijas spiekjus (dievinu), gandriiz visa kopa salien 25niekaa un tik daudz zvaigznju sietinjaa vel nebiju nekad redzeejis (gribu zem tumshaam debesiim to skatu redzeet). Ieliekot 10mm paraadaas vel zvaigznes, kuras ar 25mm neredz. Nofokuseet to 10nieku jau bija gruutaak, bet vel cieshami (viljnjojaas kaa juura taa atmosfeera).
M42/43 - njaaaaa... taadas detaljas savaa ZRT trubaa pat zem tumshaam debesiim neesu redzeejis, apertuura tomeer valda. 25mm (48x) redzami abi "spaarni" izteikta centraalaa dalja ar vairaakaam tumshaam joslaam un plankumiem. Barlowojoties (96x) centraalaa dalja paliek vel izteiksmiigaaka un redzamas arii smalkaakas puteklju joslas. Trapece jau sadaliijaas pie 48x (25mm), meegjinaaju dziit liidz 240x (diezgan extreemi ar std. okulaariem un to barlowu, kas man ir), bet ne no E ne F zvaigzneem ne minjas (darbs tumshaakaam debesiim un labaakiem okulaariem). Kopumaa LJOOTI iespaidiigi, ljoooooti gribu M42 redzeet zem tumshaam debesiim shai agregaataa .
Tests uz zvaigzneem - pie 48x viss mazs un kompakts, knapi var ieraudziit difrakcijas apljus, bet izskatas, ka aplji ir skaisti apalji un pilniibaa simetriski kaa intra taa extrafokaali. Dzenot palielinaajumu uz augshu aplji kljuva labaak redzami (kaa arii "baseina" efekts ), taapat visi izskatiijaas simetriski. Vismaz spogulim zonu nav un arii shis nav nekur lieki iespiests, vajag bik stabilaaku gaisu, lai vareetu virsmas gludumu noveerteet.

Par pashu komplektu:
25mm okulaars - maniem standartiem raada labi, protams ir "briinumi" uz malaam, bet laikam man aciis ir mazliet komas korektors , kautkaa minimaali taa koma man traucee.
10mm - nuu, vareetu buut labaaks. Gruuti nofokuseet vinju, laigan peec testa nekaadu dizho astigmatismu neparaada.
Barlow - nekaada dizhi labaa taa leeca laikam nav, hromatismu ieviesh. Asums gan ir ok.
Fokuseetaajs - shitais gan mani paarsteidza. Visos forumos esmu lasiijis, ka miinusos shie salstot iekshaa un vispaar esot baisie dranjkji, ka baisaa speele un vel sazin kas. Eeem, vakar bija daudz graadu miinusos, a vot neiesala shis, speeli vinjam arii neesu nekaadu izjutis vel, reagjee pat uz ljoti maigiem pagriezieniem un kustiiba vinjam ir gana gluda prieksh manis. Mosh saakushi ko labaaku razhot...
Mekleetaajs (9x50) - parasti par standarta mekleetaajiem neko dizhi labu nedzird un neraksta. Shitais lakam tad ir viens no tiem, kas ir tiiri ok. Atteels ir ljoti ass, redzes lenkjis arii gana liels (varbuut ~ 5Ć‚Ā°, bet preciizi nemeeriju +/- kaads Ć‚Ā°).
Kopumaa njemot, prieksh cenas, ljooti labs agregaats. Pat pie taa, ka dazhi cilveeki ir teikushi, ka tie standarta okulaari, kas naaki liidzi esot tikai miskastei domaati, es teiktu, ka tomeer kaut daljeeji, bet savu uzdevumu vinji pilda un iesaaceejam var paraadiit ljoti labus un skaistus atteelus.

[valdis]

Iespaidīgs apraksts

Tiešām, zem tumšām debesīm laukos,pie jauna Mēness(piem. 17. februārī), stabilas atmosfēras, lielām acu zīlītēm un ar labiem 2" okulāriem izejā būs pavisam citas emocijas uz tālās debess Messier objektiem skatīties...

Veiksmi, gaidīsim arī turpmāk info par novērošanu!

P.S. Vai uz dilstošo Mēnesi sanāca palūkoties?

[hmmzis]

Uz Meenesi nav sanaacis paluukoties vel, kad buus augoshs, tad droshi vien paskatiishos

Te buus mazliet iespaidi no tumshaakaam debesiim:

Piektdienas vakaraa ar teleskopu uz mashiinas aizmugureejaa seedeklja abi ar draudzeni ieradaamies manu vecaaku maajaas Saldus nomalee. Debesis bija skaidras, atmosfeera nebija no stabilaakajaam, bet ir redzeets, ka zvaigznes trakaak prot mirgot.

Vispirms ienesu agregaatu istabaa un paskatiijos vai kolimaacija vedot nav izgaajusi no ierindas (LV celji...), nekas traks nebija, kaada 1/10 pagrieziena vienai galvenaa spogulja skruuvei un viss kaartiibaa. Liekam koridoraa, lai mazliet saak dzist, uzvelku meeteli un apavus un iznesu shamo laukaa, lai saak dzeseeties pa iistam, pirms tam gan uzliku Rigel Quick finder, kas liidz shim bija ZRT trubas ekipeejumaa.

Taalaak jau sekoja vakarinjas, sarunas un ziemas dreebju mekleeshana. Peec kaadas stundas, kad bija parunaats un es biju sapakots vairaaos apgjeerba slaanjos, devos aaraa ieveerteet kaa izskataas objekti zem tumshaam debesiim 200mm objektiivaa. Saakama tuuri:

Oriona miglaajs (M42/43) + NGC 1977 - labi, ka seedeeju . Nevar saliidzinaat ne ar Riigas debesiim ne arii ar 70mm zem tumshaam debesiim. Gandriiz viss redzes lauks (25mm okulaars) bija aizpildiits ar mglaaja struktuuraam. Skats taads, ka pat vaardu truukst to aprakstiit, tas vienkaarshi ir jaaredz! Arii M43 (pile) bija izteikts un vareeja maniit tajaa mazliet struktuuru. Pavirzot trubu mazliet uz augshu paveeraas skats uz "Skrejosho cilveeku" (NGC 1977) - pirmo reizi muuzhaa redzeeju sho objektu tik spozhu un izteiktu, bija redzams praktiski viss tumshais apgabals, kas veido skrejoshaa cilveeka atteelu. Pat nemaniiju kaa laiks paskreeja, biju uzkaveejies kaadas 30 minuutes pie shiem diviem objektiem vien.

Sietinsh (M45) - Ir, ir, ir! Redzeeju arii mazliet miglaaju . Uz melna bebess fona shii kopa izskataas vienkaarshi kolosaali, prasaas tikai kaads 2" okulaars (ar 70Ć‚Ā° vai vairaak skjietamo redzes lauku) taa no 36 - 32mm robezhaas.

Krabja Miglaajs (M1) - Atshkjiriibaa no Riigas debesiim - ljoti viegli ieraugaams, nekaadas detaljas shai miglaajaa man nesanaaca saskatiit, bet taa izstieptaa forma ar visu "astiiti" bija labi saskataama.

Praesepe (M44, Bishu spiets) - bija diezgan viegli ieragaams kaa miglinja jau ar neapbrunjotu aci. Pagriezhot teleskopu uz shiis valjeejaas kopas pusi skats nemaz vairs nebija miglains, viss redzeslauks bija aizpildiits ar daudzaam jo daudzaam baltaam zvaigzneem, zheel tikai, ka visas nesaliida vienaa redzes lauka (naakoshais arguments labam 2" okulaaram).

Perseja Dubultkopa (NGC 869 un NGC 884) - Jau Riigas debesiis shitais objekts izskatiijaas kolosaals. Tagad, kad debesis fonaa bija pikja melnas, tas iespaids bija veel fantastiskaaks. Sajuuta taada itkaa divas zvaigznju struuklakas buutu aptureetas laikaa un uz taam skatiitos no augshas.
Fantastisks objekts .

M35 - Shitais bija vakara paarsteigums vizuaalajaa zinjaa. Biju sho kopu vairaakkaart redzeejis gan binokljos, gan savaa 70mm taalskatii, itkaa jau shie instumenti izshkjiira tur svaigznes, bet nekas TAAAADS tur nebija manaams. Nja, tad tagad mani tas skats veinkaarshi apseedinaaja, ko taadu es nebiju gaidiijis, izskatiijaas ka tur kaads buutu kaadu spaini ar zvaigzneem uz melna paklaaja izbeeris un labi bija tas, ka visa kopa saliida okulaara (25mm) redzes laukaa, kaadu labu laicinju uzkaveejos pie shii skata, tad mazliet pakustinot teleskopu tam blakus ieraudziiju mazu miglainu plekji... hmm... kas tas taads? Iecentreeju uz sho objektu un ieliku 10mm okulaaru - redz kaa miglinja saak paartapt par mazaam blaavaam zvaigzniiteem . Izraadaas objekts, ko redzeeju ir NGC 2158, liidz shim man vinju nebija izdevies pat ieraudziit.

Saturns - pirmais test shim agregaatam uz planeetaam, tieshi dienu pirms Saturna opoziicijas. Iecentreejam Riigelii, iecentreejam 25mm - rinkji ardalaas, nekaadas detaljas vel nemanu. Ar 10mm (120x) Rinkji jau ir lielaaki, kaa arii planeetas disks, var redzeet kaa atmosfeera viljnjojas, fokuseejam (shoreiz jau daaaudz vieglaak gaaja ar fouseeshanu, laikam Riigaa nebija tik stabila atmosfeera), gaidam kaadu stabilaaku mirkli. Ir, redzeeju gredzenu eenu uz diska! Noleemu arii mazliet paniekoties ar barlovu tandeemaa ar 10mm okulaaru, no saakuma iskatiijaas ka iipshi nekas nesanaak ar fokusu, bet kaa izraadijaas vajag tikai sagaidiit stabilaaku atmosfeeras mirkli. Uhh, nebuutu domaaji, ka taa Kassini sprauga ir tik shaurinja pat 240x palielinaajumaa! Lai arii smalka kaa cilveeka mats, taa tomeer bija labi redzama briizhos, kad atmosfeera to atljaava. Eena, ko rinjkji meta uz planeetas bija daudz pamanaamaaki pie 240x, kaa arii maakonju joslas uz planeetas diska. Kad biju ieraudziijis cik tomeer smalka ir taa Kassini sprauga, pameegjinaaju bez barlova leecas (120x) - par cik jau aptuveni zinaaju uz ko man jaaskataas un ko varu sagaidiit, shoreiz to
ieraudziiju arii shaadaa palielinaajumaa. Bija redzama arii lielaakaa dalja no Saturna spozhaakajiem pavadonjiem - Titaans, Reja, Teetija, Diona,
Japets un Enselaada. Droshi vien ar labaakiem okulaariem skats buutu vel iespadiigaaks, bet visam savs laiks .

UFO galaktika (NGC 2683) - shis objekts tikai atrasts vienkaarshi uz dullo, vienkaarshi panjeemu pagriezu teleskopu uz kaadu debess apagalu un
gribeejaas redzeet, ko taa "randomaa" var saskatiit 200mm objektiivaa. Pirmais bija divas spilgtaakas zvaigznes kopaa ar dazhaam blaavaakaam, tad mazliet pabiidiju teleskopu un... kas tad tas?! Taads garens, gandriiz vai cigaarveida miglains plekjis ar mazliet izteiktaaku centraalo dalju, kura
strauji uz leju tiek aptumshota. Man vajadzeeja divas dienas, lai ieksh Cartes du Ciel identificeetu, ko tad iisti es tur redzeeju . Shii atminja,
es domaaju, ar mani paliks ilgi .


Skaidras debesis!

V.

P.S. Tomeer diezgan gari sanaaca

[valdis]

Super! Prieks, ka sanāca novērot ārpus Rīgas, uzreiz jūtama starpība, kaut arī vēl mūs tā īsti Mēness nav atstājis, kas ir nozīmīgi blāvo DSO novērošanai.

Varu tikai piebilst par M1 (krabja miglāju) - Cartes Du Ciel (the sky) man rāda, ka šim Messieram ir 8.4 magnitūda pašlaik, kas nozīmē, ka īpaši labi viņu novērot ar 200 milimetru teleskopu gan nevar un, godīgi sakot, man pašam to tikai vienreiz ir izdevies redzēt! Bet tā jau šis objekts arī ir burvīgs, lai gan, protams, Oriona miglājs pārsit visu... Plejādes arī baigi izceļas uz pārējo fona...

A UFO galaktika ar 9.8 magiem vispār rullē . Brīnos, kā tev to izdevās tik labi redzēt pat ar šādiem okulāriem.

A tagad laikam mūs apspiedīs mākoņi kādu laiku, skaidrais laiks izpaliks

[hmmzis]

Jaa, aarpus Riigas ir cita lieta skatiities

Meeness mani iipashi nepaspeeja iztrauceet, jo pirms shiss leca paspeeja apmaakties, taka Meeness filtrs vel nav ticis likts lietaa.

Par M1 varu teikt, ka Riigaa to ir sasodiiti gruuti ieraudziit. Toties tumshaas debesiis (taa ap NELM 6) tas kljuust pat par mazo teleskopu meerkji. Esmu vinju Salduu no maajas pagalma savaa 70mm ZRT trubaa redzeejis, blaavs jau nu ljoti, bet ieraudziit var. Ar 200mm tas jau bija viegls kjeeriens .

Ar UFO galaktiku gaaja jautri man , bet tiiri redzamiibas zinjaa vinja ir ljoti labi ieraugaama, arii var labi redzeet to, ka kodols daljeeji tiek aizsegts. Peec Cartes du Ciel vinjai ir 9,8 absoluutais spozhums un 12,9 virsmai, tas noziimee, ka tas 9,8 ir vel saliidzinoshi maz ikliedeets, tas tad arii vareetu padariit vinju mazliet vieglaak ieraugaamu kaa piemeeram M33, kurai absoluutais spozhums ir veseli 5,7 (itkaa jau spozhs), bet virsmai ir tikai 14,2 (deelj lielaa lenjkjiskaa lieluma), kas vinju padara burtiski neredzamu pat nelielaa gaismas piesaarnjojumaa, jo reaalais spozhums kaa to uztver acs ir integraalis absoluutajam spozhumam pa attieciigaa objekta laukumu. Turpretim ideaali tumshaas debesiis M33 esot pat iespeejams ar labu 1x7 binokli ieraudziit . Pasham gan tas nav sanaacis.

[searcherer]

tāds jautājums, cik stabils ir Dobsnos? vai to var novietot tikai glūda virsmā?

[hmmzis]

Iisti nemaaku saliidzinaat ar ekvatoriaalajiem statiiviem, bet tiiri no lietoshanas viedokla izskataas ka ir diezgan stabils. Ir man arii viens pashtaisiits Alt-az statiivs, kas ir liidziigi stabils, tikai tam virsuu ir 70mm iisfokusa taalskatis.
Ja skataas ar zemiem palielinaajumiem (liidz 100x), tad vibraacijas taa iisti nekad neesmu pamaniijis, pat fokuseejot. Kad saakas lielaaki palielinaajumi (taa ap 150x un uz augshu), tad shad tad fokuseejot paraadaas kaada triiceeshana, bet liidzko atlaizh roku no fokuseetaaja taa viss nomierinaas.
Par matni vislabaak ir izveeleeties kautko, kas neizplata tik daudz vibraacijas (deelju veranda nebuus tas pateiciigaakais pamats). Uz betona nekaadas papildus vibraacijas un svaarstiishanos neesmu manijis, taapat arii uz zaaliena.
Veelams lai pamats buutu sameeraa liidzens (nav lielas bedres un akmenji tajaa vietaa kur liek pamatni). Pamata sliipumam gan nav nekaadas dizhaas noziimes, jo smaguma centrs dobam ir diezgan zemu (tur kur atrodas savienojuma gultnji).