StarSpace Forums

by **Lāsēns** » 09 Jan 2012, 07:18

Tas ietver nenoteiktības principu,kur mēs skaidri varam noteikt vainu atoma frekvenci,vai atrašanās vietu

by **Lāsēns** » 09 Jan 2012, 07:35

Lāsēns wrote:Viļņa funkcija psī raksturo nenoteiktības relāciju,uz kuras elementārdaļiņa ir delokalizēta un laiks tai var iet pretējos virzienos,sākotnējā novirze no pamatsstāvokļa ir vienāda t^2.Lokalizētai daļiņai skaidri var noteikt tās frekvenci,tas ir elektromagnētiskais starojums kas ietver redzamo gaismu.Gaismas fotonam laiks stāv uz vietas,respektīvi tas var sasniegt jebkuru vietu visumā 0 sekundes laikā.Tāir jaunā interpretācija kas ietver sevī visuma hologrāfiju.Es esmu spēcīgs kvantu fizikā,un gaidu argumentus no kāda profesora

by **Blūms** » 27 Feb 2013, 17:39

Lai dažādas bezgalības hipotēzes kļūtu par fundamentālu teoriju, ir vajadzīgs fundamentāls zinātnes darbs.

Ar pretmetu vienības likumu un izslēgšanas metodi, zinot pretmetus šaipus robežas, var izzināt pretmetus taipus robežas.

by **Blūms** » 16 Mar 2013, 23:06

nelabojams: "Neatceros, kurš no filozofijas dižgariem pirms gadiem 80 vai 90 bij izteicies, ka arvien augošās filozofu nespējas pārzināt dabaszinātņu pamatus dēļ viņi spēj nodarboties vienīgi ar teksta analīzi
Augšminētais vārdu sažonglējums ir 100% piemērs"
----------------------------------------------------------------------------
Vai tiešām???

Filosofija nav dabas zinātne, kas izzin dabu no konkrētā uz vispārīgo, - filosofija izzin visu no vispārīgā uz konkrēto. Tā ir zinātne par visu. Tāpat kā viss pastāv pats sevī dabiski, - tā zinātne par visu - visa loģisks attēls - pastāv pati sevī loģiski.

Turklāt, ikviena konkrētā zinātne - tai skaitā "dižgaru" filosofijas koncepcijas, kas balstās uz konkrētām zinātnēm - balstās ne uz pierādījumiem, bet uz intuīcijas - "pašām par sevi saprotamām" aksiomām.

Un tekstu analīze ir zinātnieku darba rīku - vārdu un teikumu - un to lietojumu, un attēlotā visa analīze, - tātad - derīgs darbs!!!

by **nelabojams** » 17 Mar 2013, 18:17

Filosofija vispār nav zinātne, gluži tāpat kā "tīrā" matemātika. Tie abi ir zinātnes instrumenti, metodes.
Tekstu analīze, protams, ir derīgs darbs. Tikai nevajag dažiem no šī darba darītājiem pasludināt to par visa esošā esenci. Kā var pasludināt par prāta darbības augstāko augli izzināšanu no vispārīgā uz konkrēto, ja nav mazākās sajēgas par to konkrēto, kas tas vispār ir? Mani pa reizei labi iesmīdina filosofu filosofēšana par kvantu nenoteiktībām un elementārdaļiņu duālo dabu, kamēr reālas sajēgas viņiem parasti nav pat par pašu galvās iekalto Heizenberga nevienādību.
Izņēmums ir tie augstā līmeņa dabas zinātnieki, kas spēj izdarīt arī tālākus vispārinājumus, izejot ārpus savas nozares. Tie tad drīzāk ir modernie filosofi, nekā par tiem sevi pašpasludinājušie svešu domu atgremotāji, ar kuriem ir pilnas universitātes. Tiesa, no pasmagākām domām var dabūt riktīgu prāta aizcietējumu :shock:

Un par tām "lietām sevī" ir labi palasīt Ijona Klusā zvaigžņu ceļojumus vai kauko tamlīdzīgu :lol:

Sociālo un humanitāro jomu izcelsmes filosofi velti pretendē uz visaptverošu gudrību. Viņu gudrība ir tāda krietni antropocentriska, t.i., attiecināma vienīgi uz konkrētas sugas divkājainiem primātiem, kuri apdzīvo kādu sīku planētiņu Visuma niecīgā un absolūti ne ar ko neievērojamā nostūrī.

by **Blūms** » 18 Mar 2013, 02:24

Filosofija nav zinātne, ja neskaita Hēgela un manu filosofiju. Un tāds būs mans uzskats, kamēr vien manos rakstos netiks apgāsts teikums pa teikumam. Ja jau esat sācis diskusiju, tad kādēļ to neturpināt līdz galam?

"Par to konkrēto" ir pilnīgi skaidrs, ka ne man, bet Jums "nav mazākās sajēgas, kas tas vispār ir". Uz filosofijas pamatjautājumu "Kas ir ikkas?" es dodu skaidru atbildi: "ikkas ir pretmetu vienība".

Par kvantu nenoteiktību es iespējams varētu atbildēt, ja būtu konkrēts jautājums. Runājot par elementārdaļiņām, dialektika neuzskata, ka tām būtu duāla daba, proti, ka tās sastāv no divām substancēm. Dialektikā tām ir vienas substances divējāda - dialektiska - daba, - kad izstarota elementārdaļiņas korpuskula savā kustībā izstaro elektromagnetisko vai kādu citu lauku, pati pārvērsdamās tajā, - kas kolapsējot rada atkal korpuskulu un dzen uz priekšu, pats savukārt pārvērsdamies tajā, - šādi mainot sevis īstenību uz iespējamību un atpakaļ, īstenojot sevis paškustību.