SpaceX dienas un nedienas
Publicēts: 6.08.2008
Ļoti iespējams, ka esat dzirdējuši par kompāniju SpaceX un viņu garabērnu Falcon nesēju. Pēdējos gados tam pievērsta pastiprināta uzmanība. Bet ja neesat... SpaceX ir privāta kompānija, kas sola lētākus un drošākus nesējus kosmisko mērķu sasniegšanai. SpaceX 2002. gadā dibināja Elon Musk, tas pats, kurš savulaik dibināja PayPal. Piecu gadu laikā SpaceX no vīzijas ir nonākusi līdz reāliem nesējiem. Diemžēl, pagaidām ne viss ir tik labi, kā gribētos.
Patreiz SpaceX strādā pie četriem primārajiem produktiem.
Falcon 1 – pirmais un mazākais nesējs. Sola pacelt 420 kg zemajā orbītā (1020 kg Falcon 1e (enhanced edition) variantā). Pirmais starts 2006. gada martā.
Falcon 9 – jaudīgākais nesējs. 12 500 kg zemajā orbītā, līdz 5 000 kg ģeostacionārā un iespēja ievadīt kravu trajektorijā uz Mēnesi. Pirmais starts 2008. gada beigās vai 2009. gada sākumā.
Falcon 9 HEAVY – līdz 30 000 kg zemajā orbītā, līdz 15 000 ģeostacionārā un arīdzan iespēja ievadīt kravu trajektorijā uz Mēnesi. Par gaidāmajiem startiem nav datu.
Dragon – pilotējams vai automātisks kosmiskais lidaparāts. Līdz 7 apkalpes locekļiem. Izmantojams zemajās orbītās. Piemēram, kravas un / vai apkalpes nogādāšanai uz SKS un atpakaļ. Predzēti 3 testa lidojumi. 2009. gadā 5 stundu lidojums. Sistēmu testi, orbitālā manevrēšana, atgriešanās uz Zemes. 2009. gadā 5 dienu lidojums. Saslēgšanās testi. 2010. gadā 3 dienu lidojums. Saslēgšanās ar SKS.
Uz papīra viss būtu skaisti. Reālajā dzīvē gan ne tik rožaini.
Falcon 1 pirmais lidojums bija parezdzēts 2005. gada 26. novembrī. Tas tika atcelts laika apstākļu dēļ. 19. decembrī startu atlika tehnisku problēmu dēļ. 2006. gada februārī papildus veiktie testi startu atlika vēl uz vienu mēnesi. Atkārtotie testi martā beidzot deva zaļo gaismu startam. 25. marta rītā, dēļ kuģa, kuram bija ”jāizmakšķerē” nesēja pamata pakāpe no okeāna, starts aizkavējās vēl par 90 minūtēm. Kad tas beidzot notika, 29 sekundes pēc starta notika kļūme galvenajā dzinējā un vēl pēc brīža nesējs eksplodēja.
Falcon 1 otrais mēģinājums bija paredzēts 2007. gada 20. martā. Tika atcelts 1 minūti pirms starta programmas kļūdas dēļ. Atkārtots mēģinājums pēc stundas tika pārtraukts 0.5 sekundes pēc dzinēja palaišanas dēļ nepietiekama spiediena galvenajā dzinējā. Vēl pēc stundas, ar trešo mēģinājumu Falcon atrāvās no zemes. Nesējam bija problēmas ar lidojuma kontroles sistēmām un galu galā pēc 7.5 minūtēm tas izslēdzās nesasniedzot orbītu. Pietrūka apmēram 1.5 munūtes. Tika sasniegts ātrums 5.1 km/s no 7.5 km/s, kas nepieciešams palikšanai orbītā. Neskatoties uz šo neveiksmi, SpaceX vadība atļāvās to nosaukt par veiksmīgu lidojumu, jo esot pārbaudītas daudzas sistēmas un iegūts daudz datu.
Falcon 1 trešais starts bija pirmais komerciālais lidojums. Sākotnēji tas bija paredzēts 2008. gada 2. augustā, taču reāli notika 3. augustā. Krava - ASV gaisa spēku satelīts Trailblazer un divi NASA satelīti, PRESat un NanoSail-D (par šo starspace.lv jau rakstīja). Pēc nelielām problēmām ar degvielas uzpildīšanu Falcon nesējs startēja. Diemžēl tas nesasniedza orbītu. Visa derīgā krava pagalam. Man, personīgi, ļoti žēl par Saules buru. Oficiālais SpaceX paziņojums ir, ka pamata pakāpe neatdalījās no pārējā nesēja. Par šo gan klīst pretrunīgas baumas, jo saskaņā ar lidojuma grafiku pamata pakāpei bija jāatdalās t+02:39. Tomēr kameras, kas filmēja nesēju, pārtrauca raidīt jau t+02:13, savukārt paziņojumi par lidojuma anomālijām tika sniegti jau t+02:30. Jebkurā gadījumā, pirms pamata pakāpei bija jāatdalās.
SpaceX joprojām sludina optimismu, lai gan statistika ir gaužām bēdīga. Trīs starti, trīs katastrofas. Par lētumu pāragri spriest. SpaceX cer, ka 2010. gadā spēs uzvest augšā 1 kg par $1000. Salīdzinājumā ar esošajām transporta izmaksām, tas tiešām būtu lēti. Savukārt drošība pagaidām acīmredzami klibo ar abām kājām. Šogad paredzti vēl divi komerciāli Falcon starti. Viens Falcon 1 un pirmais Falcon 9. Pavisam līdz šī gada aprīlim bija noslēgti jau 14 kontrakti par dažādu Falcon nesēju izmantošanu. Vairāki no tiem ir NASA. Bez tam, sekmīgu demo gadījumā, NASA ir piesolījusi ļoti naudīgus kontraktus nākotnē.
Lielāka konkurence nesēju jomā būtu ļoti vēlama. Sevišķi no privāto investoru puses. Cerēsim, ka turpmāk SpaceX veiksies labāk. Es domāju, ievērojami labāk.
Papildus materiāli:
http://www.spacex.com
http://en.wikipedia.org/wiki/SpaceX
Rakstu sagatavoja Ints
Komentāri
grifs99 tieši 6.08.2008 domāja šādi:
Tur nav minets cik tas vis izmaksaja
dziviba tieši 7.08.2008 domāja šādi:
Un ko zin, ja leti kkas saks nakt, tad driz varesim atljauties pashi aizlidot uz kosmosu :) turies SpaceX
cydonia tieši 7.08.2008 domāja šādi:
>grifs99
šobrīd falcon 1 starts maksā $7.9m, falcon 1e - $9.1m.
nav gan īsti skaidrs, vai tās ir tiešās konkrētā nesēja un starta izmaksas, vai ietver sevī arī kādas projekta izstrādes un amortizācijas izmaksas. katrā ziņā, šī summa pagaidām ir ar kārtu lielāka nekā izteiktās cerības $1000/1kg. iespējams lietas mainīsies dramatiski, kad tehnoloģija būs atstrādāta un starti notiks bieži un regulāri.
vēl mazāk ir skaidrs, cik ir kopējās projekta izmaksas uz šo brīdi. zināms, ka elon musk personīgi investēja kompānijā $100m. nupat investori piemeta vēl $20m, kas gan ir piliens jūrā. falcon/dragon izstrādei iemetīs vēl $200m, papildus jau nasa investētajiem $278m priekš falcon 9. ja falcon 9 būs veiksmīgs, iespējams spacex tiks pie vēl $500m nasa naudiņām.
salīdzinājumam. tiek uzskatīts, ka space shuttle misijas izmaksas ir vidēji $450m. kaut gan, kā skaita. 2006.gadā kopējās space shuttle programmas izmaksas (kopš programmas sākuma) bija ~$150 miljardi. / 115 misijas = $1.3 miljardi par misiju. protams, shuttle nes 7 astronautus un vēl līdz 25 tonnām kravas...
krievu soyuz starts maksā ~$65 miljonus. bet tur iekšā ir tikai trīs kosmonauti un vairāk nekas. nasa maksā krieviem $12m par vietu soyuz kuģī.
cipari lieli. mainās no misijas uz misiju. un vairumā gadījumu stipri atkarīgi no tā, kā skaita. nemaz nerunājot par atdevi no veiktajām misijām.
cydonia tieši 7.08.2008 domāja šādi:
reiz skatījos kādu nasa preses konferenci, kurā mēdiji tika informēti par shuttle nolaišanos kalifornijā, jo floridā bija slikti laika apstākļi. pavisam parasta lieta. notiek ik pa laikam. kas bija interesanti, tās noteikti ir papildus izmaksas programmai. vairākas lidmašīnas ar cilvēkiem un tehniku no floridas metas pāri visai amerikai. pats shuttle jātransportē atpakaļ uz floridu. utt. bet... neviens no nasa nespēja atbildēt uz žurnālista jautājumu "cik tas maksā?" vienojās, ka "jā, tās ir papildus izmaksas programmai."
tērējot naudu tādos apmēros un tādos projektos, ir tūkstošiem saistītu lietu. tāpēc nosaukt vienu konkrētu ciparu dažkārt vienkārši nav iespējams.
tas būtu tāpat kā pajautāt, cik ir investēts vecrīgā sākot no 1200.gada? lūdzu neaizmirst ņemt vērā bīskapa alberta hobiju, zviedru kuģu dizainu, akmens tilta novietojumu un to cik lampiņas ir nomainītas pilsētas apgaismojumam. ak jā, un lietusgāzi 16xx.gadā naktī uz 1.aprīli.
cydonia tieši 7.08.2008 domāja šādi:
nupat spacex.com tika ievietota officiālā spacex atskaite par trešo lidojumu.
http://www.spacex.com/updates.php#Update080608
btw, nākamais starts plānots jau septembrī.
pār plecu pārspļauts, pie koka piesists, pirksti sakrustoti.