Kā sameklēt asteroīdu?
Publicēts: 8.07.2009
Vakar noskaidrojām, ka visiespējamākais veids, kā iedabūt sevi kosmosā, būtu atrast kādu asteroīdu vai komētu. Ja komēta tiktu nosaukta jūsu vārdā, tad asteroīdam jūs varētu ieteikt nosaukumu, kas atbilstu noteikumiem. Jātiek galā tikai ar pēdējo šķērsli - jāatrod šis objekts.
Mūsdienās astronomija vairs nav tikai lūkošanās debesīs caur teleskopu, pavadot cauras naktis neērtā pozā. Novērojumi un arī jaunu objektu atklājumi nav iedomājami bez fotogrāfijas.
Tātad jums noteikti vajadzēs teleskopu. Tiek pieņemts, ka lielākie īpatņi jau ir atklāti un nosaukti, tādēļ jāorientējas uz salīdzinoši maziem akmeņiem, kuri bez teleskopa nu nekādi nebūs novērojami. Papildus teleskopam jums vajadzēs kameru.
Pavērsiet teleskopu pret brīvi izvēlētu debesu apgabalu un nofotografējiet vairākus kadrus. Kā minimums vajadzētu trīs kadrus ar vismaz 30 minūšu starpību starp atsevišķiem kadriem. Novērojumi jāveic vismaz divas naktis, bet lai starp naktīm nav vairāk kā nedēļa. Ieteicams sākt ar jau zināmiem objektiem, kuru pārvietošanās ātrums nav pārāk liels. Tā būs lieliska prakse.
Zemāk redzami trīs attēli, kurus fotografēja Fortbendas astronomijas kluba A-komanda, atklājot asteroīdu 2000 CB41. Uzmanīgi aplūkojiet secību un mēģiniet pamanīt divus asteroīdus. Viens ir spilgtāks - 5618 Saitama, otrs - grupas atklātais 2000 CB41.
Saskatījāt vismaz 10 asteroīdus?
Atcerieties, ka attēli atšķirsies. Tomēr lielos vilcienos šajos attēlos redzami vieni un tie paši objekti.
Kā tajā haosā atrast asteroīdu?
- Asteroīds vai komēta būs redzams visos jūsu uzņemtajos attēlos, kuros redzams izvēlētais debesu apgabals.
- Objektam būs raksturīga lineāra kustība. Tas nelēkās apkārt un uz augšu un leju, bet pārvietosies pa skaistu līniju.
- Tas nebūs viens pikselis, bet pikseļu grupa.
- Visa šī pikseļu grupa pārvietosies vienkopus un, ja starp ekspozīcijām būs pietiekami liela laika starpība, būs pārvarējusi attālumu, kas ir lielāks par šīs grupas diametru.
Ja jūs objekts ir ieinteresējis un vēlaties veikt atkārtotus novērojumus, starp pirmo un otro novērojumu nakšu pāri vajag nogaidīt vismaz nedēļu. Mazo planētu centra lapā, izmantojot novērojumu datus, varat aprēķināt šī objekta orbītu, lai zinātu, kur meklēt objektu nākamajā novērošanas sesijā.
Viens no ražīgākajiem un centīgākajiem asteroīdu medniekiem ir astronoms Roberts Holmss, kura pārraudzībā ir divi teleskopi - 24'' un 32''. Pēdējo dažu gadu laikā viņš ir atklājis 250 asteroīdus, 6 supernovas un vienu komētu - C/2008 N1 (Holmsa komēta).
"Es atjaunoju jauno atklājumu apstiprināšanas lapu reizi stundā, lai varētu sekot ikvienam jaunākajam atklājumam," pastāstīja Holmss. Par savu svarīgāko atklājumu viņš uzskata Zemei tuvo objektu 2009 BD81. Agrāk Holmss darbojies kā profesionāls fotogrāfs. "Sākumā astronomija man bija brīvā laika pavadīšanas veids." Interesanti, ka Holmss, būdams profesionāls fotogrāfs, savā astronomijas periodā nav nofotografējis nevienu krāsainu, skaistu debesu fotogrāfiju. "Mani interesē tikai izglītība un zinātne."
2009. gada sākumā astronoms amatieris no Dublinas Deivs Grennans atklāja savu otro asteroīdu. "Asteroīda atklāšana bija senlolots sapnis, bet divu atklājums ir kaut kas pilnīgi neticams." Īrijas astronomijas biedrību federācijas prezidents Maikls O'Konnels piebilda, ka šis darbs "parāda, cik daudz ieguldījuma var dot astronoms amatieris, un tas iedvesmo mūs visus."
Detalizētāku informāciju par mazo objektu novērošanu un ziņošanu par tiem, varat iegūt Mazo planētu centra lapā.
IAU MPC, Universe Today, FBAC
Komentāri
