ATLAS redzesloks paplašinās
Publicēts: 10.02.2022
ATLAS (Asteroid Terrestrial-impact Last Alert System) ir NASA finansēta asteroīdu meklēšanas sistēma. Šobrīd tās attīstībā ir sasniegts jauns posms. ATLAS ir kļuvusi par pirmo debesu novērošanas programmu, kas nepārtrauktā režīmā spēj novērot abas debesu puslodes, meklējot Zemei tuvos objektus, kas nākotnē varētu apdraudēt mūsu planētu. ATLAS sistēma ir veidota no četriem teleskopiem, no kuriem divi atrodas ziemeļu puslodē - Havaju salās, bet divi jaunpienācēji dienvidu puslodē - Dienvidāfrikā un Čīlē.
ATLAS projektu pārrauga Havaju salu universitātes Astronomijas institūts.
"Svarīgs aspekts planētas aizsardzības programmā ir atrast asteroīdus pirms tie ir atraduši mūs," pastāstīja Kellija Fāsta, kura vada Zemei tuvo objektu novērošanas programmu NASA paspārnē. "Pateicoties diviem jauniem teleskopiem, ATLAS spēj novērot visu debesu jumu 24 stundu režīmā, padarot to par būtisku NASA aprīkojumu, lai turpinātu meklēt, izsekot un novērot Zemei tuvos objektus."
Pirmos divus ATLAS teleskopus 2013.gadā sāka veidot Havaju salu universitātes Astronomijas institūts, izmantojot NASA finansējumu. 2017.gadā abas iekārtas bija pabeigtas un uzsāka darbu. Projekta veiksmigais iznākums rosināja turpināt ATLAS paplašināšanu, piesaistot partnerus, kas varētu izvietot līdzīgus teleskopus dienvidu puslodē. Par partneriem kļuva Dienvidāfrikas Astronomiskā observatorija (SAAO) un starpinstitūciju grupa Čīlē.
ATLAS teleskopi ir plaša lauka instrumenti, kuri vienā kadrā spēj aptvert apgabalu, kura diametrs ir aptuveni 100 reizes lielāks par pilna Mēness diska izmēru. Līdz šim ATLAS projekta ietvaros ir izdevies atklāt vairāk nekā 700 Zemei tuvos asteroīdus un 66 komētas. Šo instrumentu sasniegumu sarakstā ir divi nelieli asteroīdi - 2019 MO un 1018 LA, kas pēc atklāšanas sadūrās ar Zemi. Sistēma ir īpaši pielāgota objektiem, kas atrodas tuvu Zemei, spējot pamanīt pat tādus, kurus no Zemes šķir ne vairāk kā 384 000 km.
ATLAS dienvidu puslodes teleskopi jau ir uzsākuši darbu un atklājuši pirmo objektu. 2022.gada 22 janvārī ATLAS-Sutherland, kas atrodas Dienvidāfrikā atklāja aptuveni 100 metrus lielu asteroīdu - 2022 BK. Zemi tas pārskatāmā nākotnē neapdraud.
Kāda cita projekta ietvaors, kurā piedalās Havaju salu universitātes Astronomijas institūta speciālisti, ir izdevies atklāt līdz šim lielāko zināmo Zemes trojāni. Asteroīdu 2020 XL5 pamanīja 2020.gada decembrī Havaju salās izvietotā teleskopa Pan-STARRS iegūtajos attēlos.
2020 XL5 ir aptuveni kilometru liels un šobrīd atrodas aptuveni 90 miljonu kilometru attālumā no Zemes. Kā jau trojānis, tas riņķo pa to pašu orbītu ap Sauli, kur Zeme, atrodoties vienā no stabilajiem Lagrānža punktiem, konkrēti L4, kas ir vadošais - atrodas Zemei priekšā.
Tā kā šo objektu orbītas atrodas ļoti tuvu Zemes orbītai, ir saprotams, ka to izpēte ir ārkārtīgi svarīga. Pastāv uzskats, ka trojāņi ir vieni no objektiem, kas visbiežāk saduras ar Zemi vai Mēnesi. Jāpiebilst, ka novērot trojāņus ir grūti, jo tie atrodas Saules pusē, attiecīgi novērojumi jāveic neilgu brīdi pirms saullēkta vai īsu brīdi pēc saulrieta.
Šajā kontekstā 2020 XL5 un jo īpaši fakts, ka tas ir kilometru liels objekts, liek satraukties. Tomēr nav pamata bailēm par šī konkrētā asteroīda draudiem ietriekties Zemē, jo zinātnieki ir noskaidrojuši, ka tā orbīta būs stabila vismaz tuvākos 4000 gadus. Šim nolūkam noderēja arī Pan-STARRS projekta arhīva dati no 2012.gada.
NASA, University of Hawaii; Attēls: NOIRLab/NSF/AURA/J. da Silva/Spaceengine
Komentāri
