ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Visums

Rho Ophiuchi - JWST pirmo darba gadu atzīmējot

Rho Ophiuchi - JWST pirmo darba gadu atzīmējot


Publicēts: 13.07.2023
Ir pagājis gads kopš Džeimsa Veba teleskops ir uzsācis zinātniskā darba fāzi. Pirmā gada laikā zinātnieki ir paspējuši aplūkot gan dažādus Saules sistēmas objektus, gan paskatīties tāltālā pagātnē uz galaktikām pašos Visuma pirmsākumos. Atzīmējot šo gadadienu, ir nofotografēts Rho Ophiuchi mākoņu komplekss, kas atrodas nieka 390 gaismas gadu attālumā.
Putekļi un gāze tuvējās galaktikās

Putekļi un gāze tuvējās galaktikās


Publicēts: 18.02.2023
PHANGS zinātnieku apvienība ir veikusi apjomīgāko tuvējo galaktiku izpēti infrasarkano staru diapazonā, izmantojot Džeimsa Veba teleskopu. Šī pētījuma laikā iegūtie dati ir izmantoti 21 publikācijā, kurās tiek aplūkots, kā neliela mēroga procesi - zvaigžņu veidošanās pirmsākumi - ietekmē lielu objektu - galaktiku - evolūciju.
Zvaigžņu dzimšanas apgabals NGC 346

Zvaigžņu dzimšanas apgabals NGC 346


Publicēts: 20.01.2023
NGC 346 ir dinamisks zvaigžņu veidošanās apgabals Mazajā Magelāna Mākonī, pundurgalaktikā, kas atrodas salīdzinoši netālu no Piena Ceļa. Mazajā Magelāna Mākonī ir zemāka metālu jeb par ūdeņradi un hēliju smagāku elementu koncentrācija. Tā kā kosmiskie putekļi pamatā sastāv no metāliem, ir loģiski spriest, ka Mazajā Magelāna Mākonī jābūt mazāk putekļiem…
Veba pirmā citplanēta

Veba pirmā citplanēta


Publicēts: 13.01.2023
NASA TESS teleskopa datos atrodamās norādes pamudināja Kevina Stīvensona un Džeikoba Lustiga-Jēgera vadīto pētnieku grupu pavērst jaudīgo Džeimsa Veba teleskopu pret zvaigzni LHS 475 - sarkano punduri, kas meklējams Oktanta zvaigznājā aptuveni 41 gaismas gadu attālumā no Zemes. Un meklējumi nebija veltīgi. Izdevās apstiprināt citplanētas esamību jau…
Miglājs Sh2-54 Čūskas zvaigznājā

Miglājs Sh2-54 Čūskas zvaigznājā


Publicēts: 7.01.2023
Skatoties uz šo objektu redzamajā gaismā, daudzas lietas būs apslēptas. Miglājs Sh2-54 meklējams Čūskas zvaigznājā, aptuveni 6000 gaismas gadu attālumā no Zemes. Lai ielūkotos aiz blīvajiem gāzu un putekļu mākoņiem un noskaidrotu, kas notiek to dzīlēs, nākas izmantot citus viļņu garumus, piemēram, infrasarkano staru teleskopu VISTA, kas atrodas Eiropas…
Habls nosver vientuļu melno caurumu

Habls nosver vientuļu melno caurumu


Publicēts: 20.06.2022
Astronomi lēš, ka starp Piena Ceļa zvaigznēm vientuļi klejo aptuveni 100 miljoni zvaigžņu masas melno caurumu, bet līdz šim nebija izdevies pārliecinoši identificēt nevienu šāda tipa melno caurumu. Pēc sešus gadus ilgiem, rūpīgiem novērojumiem ar Habla teleskopu, pirmo reizi ir izdevies iegūt pierādījumus šāda vientuļā melnā cauruma eksistencei, kā…
Habla pārnovu galaktiku kolekcija

Habla pārnovu galaktiku kolekcija


Publicēts: 27.05.2022
Šī Habla attēlu kolekcija aptver laika posmu no 2003.gada līdz 2021.gadam. Tajā redzamas spirālveida galaktikas, kurās pēdējo 40 gadu laikā reģistrēti Ia tipa pārnovu sprādzieni, kā arī šajās galaktikās ir identificētas cefeīdu maiņzvaigznes. Abi šie objekti tiek izmantoti kosmisko attālumu noteikšanā un attiecīgi Habla konstantes precizēšanā.
Sagittarius A* portrets

Sagittarius A* portrets


Publicēts: 14.05.2022
2019.gadā pasaule beidzot ieraudzīja, kāds izskatās melnais caurums, precīzāk sakot vistuvākie reģioni, no kuriem gaisma vēl spēj izrauties. 2022.gada 12.maijā ikviens varēja aplūkot Sagittarius A* - Piena Ceļa galaktikas centrā mājojošā supermasīvā melnā cauruma portretu. Līdz šim bija iegūti tikai netieši pierādījumi šāda objekta eksistencei, piemēram,…
M77 galaktikas supermasīvais melnais caurums

M77 galaktikas supermasīvais melnais caurums


Publicēts: 23.02.2022
Aktīvie galaktiku kodoli (AGK) ir ļoti jaudīgi enerģijas avoti, kuru esamību parasti nodrošina supermasīvi melni caurumi. Tie atrodas dažu galaktiku centrālajos apgabalos. Šie melnie caurumi aprij lielus gāzu un putekļu mākoņus. Šis materiāls rotē ap melno caurumu. Jo tuvāk melnā cauruma notikuma horizontam, jo blīvāk matērija tiek saspiesta un ātrāk…
Proxima d

Proxima d


Publicēts: 13.02.2022
Pirms dažiem gadiem Saulei tuvākā zvaigzne - Centaura Proksima - pievērsa pasaules uzmanību, jo tur tika atklāta planēta, kura riņķo ap zvaigzni dzīvībai labvēlīgajā zonā. Šogad Centaura Proksimas planētu saimei ir pievienojusies vēl viena - Proxima d. To zinātnieki atklāja, izmantojot Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti Lielā Teleskopa (VLT)…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!