- Sākums -
- Visums -
- Citplanētas
Milzu zvaigznes un planētas
Publicēts: 8.01.2010
Lielākā daļa planētu meklējumi norit ap Saulei līdzīgām zvaigznēm. Līdz šim ir atrastas aptuveni 400 citplanētas. Tomēr Saulei līdzīgās zvaigznes nav vienīgās kandidātes. Hārvardas astronomi apstiprinājuši, ka planētu veidošanās notiek arī ap zvaigznēm, kas ir daudz masīvākas.
"Mēs redzam planētu veidošanās procesu paātrinātā tempā," pastāstīja Ksavjērs Kēnigs, kurš kopā ar kolēģiem pētīja zvaigžņu veidošanās reģionu W5, kas atrodas aptuveni 6500 gaismas gadu attālumā Kasiopejas zvaigznājā.
Pētījumos tika izmantots Spitzera teleskops un 2MASS, lai meklētu putekļu diskus ap zvaigznēm, kas norādītu uz planētu veidošanās procesu. Tika izpētītas vairāk kā 500 A un B tipa zvaigznes, kas ir vismaz 15 reizes masīvākas nekā Saule. Tipiskas A klases zvaigznes, kuras gan nebija iekļautas šajā pētījumā, ir Sīriuss un Vega.
Atklājās, ka aptuveni 1/10 daļai no šīm zvaigznēm ir putekļu disks. Aptuveni 15 no tām ir vērojama centrālās daļas attīrīšanās, kas liecina, ka jaundzimušās, Jupitera izmēra planētas šajā reģionā uzsūc materiālu.
"Jupitera izmēra objekts spēj iztīrīt iekšējo diska daļu 10 līdz 20 AV attālumā no zvaigznes," piebilda Lorija Allena.
Planētu veidošanās ap A un B tipa zvaigznēm ir koks ar diviem galiem. Šādās sistēmās ir vairāk materiāla, bet no otras puses šīm zvaigznēm ir raksturīgs daudz spēcīgāks starojums, kas ātrāk iznīcina disku.
Zvaigznes W5 reģionā ir aptuveni piecus miljonus gadus vecas. Lielākā daļa jau ir pazaudējušas izejmateriālus, kas ir vajadzīgi planētu veidošanās procesā. Tas norāda, ka šā tipa zvaigznēm planētas ir jāspēj izveidot ļoti ātri.
Hipotētiskās dzīvības iespējamība ir vēl niecīgāka. Dzīvībai labvēlīgā zona atrodas daudz tālāk nekā ap Saulei līdzīgām zvaigznēm. Tomēr šīs zvaigznes ir ar daudz īsāku dzīves ilgumu. A un B tipa zvaigznes pastāv aptuveni 10 līdz 500 miljons gadus pirms tām izbeidzas "degviela".
Tiek uzskatīts, ka dzīvības vienkāršākās formas uz Zemes ir pastāvējušas aptuveni 3,5 miljards gadus, pirms Kambrija perioda, kad sākās dzīvības formu lielā dažādība. Planētām ap W5 zvaigznēm šādas iespējas nebūtu bijušas.
"Šīs zvaigznes ir slikts mērķis citplanētiešu medībām," teica Kēnigs. "Bet tās ir lieliska iespēja labāk izprast planētu veidošanās procesus."
Harvard-Smithsonian Center for Astrophysics
Komentāri
