• Observatorija
• Forums
• Zeme
• Saules sistēma
• Visums
  • Citplanētas
  • Zvaigznes
  • Zvaigžņu kopas
  • Miglāji
  • Galaktikas
  • Melnie caurumi
  • Tumšā matērija un enerģija
  • Lielais Sprādziens
  • Astroķīmija
  • Astrobioloģija
• Kosmosa kuģi
• Tehno loģijas
• Spin-off
• Vērojam debesis
• Vēsture
• Attēli un video
• Mazajiem par kosmosu
• Citas ziņas

Desmit lietas, kas jāzin par savām mājām

Ar ko gan mums asociējas vārds mājas? Ar istabu, dzīvokli, māju, ielu, pilsētu, valsti? Varbūt planētu? Kāds iespējams domā vēl tālāk un saka - Saules sistēma. Tomēr izrādās, ka dzīvojam arī kādā milzīgā struktūrā, ko dēvē par Piena Ceļu. Ko mēs zinām par savām mājām - Piena Ceļa galaktiku?

1. Piena Ceļa galaktika ir spirālveida galaktika, precīzāk, šis galaktiku tips tiek saukts par škērsotajām spirālveida galaktikām. Spirālveida galaktikas ir vienas no viskrāšņākajām. To centrā ir kodols, kurā zvaigznes atrodas ļoti tuvu viena otrai. No spožā kodola iziet majestātiskie spirālveida zari. Piena Ceļa galaktikas kodols ir izstiepts un spirālveida zari atiet no šī "šķērša" galiem. Piena Ceļa galaktikas centrālais sabiezējums ir patiesi milzīgs. No viena gala līdz otram tas stiepjas 27 000 gaismas gadu garumā.
    
2. Piena Ceļa galaktikas centrā atrodas MILZĪGS melnais caurums. To ir izdevies atklāt pateicoties melnā cauruma gravitācijas ietekmei uz apkārtni. Zvaigznes, kas atrodas samērā netālu no centra, tikai dažu miljardu kilometru attālumā, riņķo ap šo supermasīvo briesmoni ar neiedomājamu ātrumu - vairāki tūkstoši kilometru sekundē. Tieši šo sagūstīto zvaigžņu ātrums palīdz astronomiem noteikt, cik masīvs ir melnais caurums. Atkārtošos, bet tas tiešām ir MILZĪGS - 4 000 000 Sauļu masas. Neredzams monstrs, kas barojas no gravitācijas jūgā nonākušās matērijas. Pat gaisma nespēj izrauties no tā, tādēļ to nav iespējams saskatīt. Tomēr, ja iedomājamies, ka galaktikas kopējā masa ir aptuveni 200 miljardi Sauļu masas, tad melnais caurums tik milzīgs vairs nešķiet. Zemi tas arī neapdraud, jo atrodas  250 000 000 000 000 000 kilometru attālumā.
    
3. Piena Ceļa galaktika ir kanibāls, jo aprij sev līdzīgos. Ja lielāka un masīvāka galaktika savā ceļā sastop mazāku, tad nav izslēgts, ka lielākā mazāko saraustīs gabalos un "apēdīs" tās zvaigznes, putekļus un gāzi. Zinātnieki ir konstatējuši, ka Piena Ceļa galaktika patlaban barojas no vairākām mazām galaktikām. Kad tās būs pilnībā saplūdušas ar Piena Ceļu, mūsu galaktika kļūs lielāka... un alkatīgāka. Apetīte rodas ēdot.
    
4. Mums ir kaimiņi, Piena Ceļa galaktika nav vienīgā. Mēs esam daļa no tā sauktās Lokālās grupas, kurā ietilpst tādas skaistules kā Andromēdas galaktika un Triangula galaktika. Kopumā Lokālajā grupā ir vairāk kā 30 dažādu galaktiku, no kurām lielākā daļa ir mazas un nespodras pundurgalaktikas.
    
5. Droši vien ir nācies dzirdēt, ka Saule atrodas Piena Ceļa galaktikas nomalē. Bet vai zinājāt, ka Piena Ceļš arī atrodas nomalē. Jaunavas galaktiku kopas nomalē. Jaunavas galaktiku kopa ir aptuveni 2000 galaktiku sakopojums, ar kuru ir saistīts arī Piena Ceļš. Tā centrs atrodas aptuveni 60 miljonu gaismas gadu attālumā. Kopējā klastera masa Saules masu pārsniedz kvadriljons reižu. Ļoti daudz nullīšu jāraksta...
    
6. "Virs galvām mūžīgs piena ceļš," - reiz tādu dziesmu dziedāja dziesmu svētkos. Nav tālu no patiesības, jo naktī izejot ārā, Piena Ceļš atrodas virs mūsu galvām. Jūs varat redzēt tūkstošiem zvaigžņu īpaši tumšās naktīs. Piena Ceļa galaktikā ir 200 miljardi zvaigžņu. Sanāk, ka mēs redzam aptuveni 0,000003% no Piena Ceļa. Vidējais attālums, kādā mēs redzam zvaigznes ar neapbruņotu aci ir 1000 gaismas gadi. Protams, ar dažādiem un daudziem izņēmumiem. Sauli ar neapbruņotu aci mēs vairs nevarētu saskatīt jau 60 gaismas gadu attālumā.
    
7. 90% no Piena Ceļa ir neredzami. Zvaigznes, putekļi, gāze veido tikai 10% no galaktikas masas, kuru var izrēķināt, balstoties uz zvaigžņu kustību galaktikā. Kur tad ir tie 90%? Un kas tad galu galā ir šī neredzamā masa? Lai nu kas tas būtu, to redzēt nevar. Zinātnieki to ir nodēvējuši par tumšo matēriju. Ir zināms, ka tur ārā kaut kas ir, bet mēs nezinām īsti, kas tas ir.
    
8. Spirālveida zari zināmā mērā mūs maldina, liekot domāt, ka tur ir sakopotas visas galaktikas zvaigznes. Patiesībā zvaigznes ir gan zaros, gan starp tiem. Zvaigznes nemitīgi ceļo iekšā un ārā. Kāpēc tam mēs redzam šos zarus daudz labāk? Tajos ir lielāks gāzes un putekļu blīvums. Šajos milzīgajos mākoņos dzimst un mirst zvaigznes. Jaunās un karstās zvaigznes izgaismo mākoņus. Mirstošās supernovas izgaismo apkārtējo gāzi un putekļus. Ceru, ka nojautāt, ka spirālveida zarus mēs redzam spožākus, tādēļ... ka tie arī ir spožāki un labāk izgaismoti. Tur tiešām nav sablīvētas visas Piena Ceļa zvaigznes...
    
9. Piena Ceļa galaktikas šķērsizmērs ir aptuveni 100 000 gaismas gadu, biezums - daži tūkstoši gaismas gadu (pēc jaunākajiem aprēķiniem iespējams pat desmit tūkstoši gaismas gadu). Nāks siltāks laiks, izmēģiniet vienu triku - atstājiet karstā Saulē parastu DVD disku. Nepaies ne ilgs laiks, kad tas deformēsies, parādīsies viļņojums. Izrādās, ka Piena Ceļa galaktikai un arī citām galaktikām ir šādas deformācijas. Iespējams, ka šīs deformācijas rada galaktikas-pavadoņi.
    
10. Drīzumā mēs Andromēdas galaktiku iepazīsim tuvāk. Ja vēl nezinājāt, tad šo kaimiņu var pat saskatīt ar neapbruņotu aci, vajag tikai skaidras un tumšas debesis. Pēc diviem miljardiem gadu to varēs saskatīt vēl labāk. Žēl gan, ka mūsu paaudze to nepiedzīvos. Izrādās, ka Andromēdas galaktika un Piena Ceļš tuvojas viena otrai ar ātrumu 200 kilometri sekundē. Kad abas sadursies, ies karsti... Kā mēs nosauksim jauno galaktiku - Pienomēda vai varbūt Androceļš?

Vai tiešām visu zinājāt?

Bad Astronomy Blog