• Observatorija
• Forums
• Zeme
• Saules sistēma
• Visums
  • Citplanētas
  • Zvaigznes
  • Zvaigžņu kopas
  • Miglāji
  • Galaktikas
  • Melnie caurumi
  • Tumšā matērija un enerģija
  • Lielais Sprādziens
  • Astroķīmija
  • Astrobioloģija
• Kosmosa kuģi
• Tehno loģijas
• Spin-off
• Vērojam debesis
• Vēsture
• Attēli un video
• Mazajiem par kosmosu
• Citas ziņas

1600 gaismas gadi līdz iznīcībai

Tikai 1600 gaismas gadi mūs šķir no tuvākā zināmā melnā cauruma, kas atrodas Strēlnieka zvaigznājā. Tas ir neliels, zvaigznes tipa melnais caurums, kurš atrodas dubultzvaigznes sistēmā V 4641 Sagittarii. Šāds melnais caurums matēriju savāc no normālās zvaigznes, uzkrāj to un rada rentgenstaru uzliesmojumus. Šādus melnos caurumus mēdz dēvēt par mikrokvazāriem.

Astronomi par šo melno caurumu uzzināja 1999. gadā, kad sistēma pēkšņi uzliesmoja. Gan rentgenstaru, gan radio teleskopi fiksēja spēcīgas lādētu daļiņu plūsmas, kas brāzās prom no dubultzvaigžņu sistēmas ar ātrumu, kas tuvs gaismas ātrumam.

V 4641 sastāv no normālas zvaigznes un melnā cauruma. Kad akrēcijas diskā sakrājas pietiekami daudz gāzes, rodas uzliesmojums, kura lielākā daļa redzama tieši rentgenstaru spektrā. Tādēļ šo dubultzvaigžņu sistēmu klasificē kā rentgenstaru tipa novu.

1999. gada 15. septembrī austrāļu astronoms Rons Stabbings atklāja, ka šī sistēma ir 6 reizes spožāka nekā parasti. Viņš steigšus to paziņoja citiem astronomiem. Viena zinātnieku komanda steigšus pagrieza pret V 4641 rentgenstaru pavadoni RXTE. Atklājās, ka sistēma ražo simtiem reižu vairāk rentgenstaru nekā parasti, kas norādīja, ka tur notiek kaut kas ļoti neparasts. Nākamo divu dienu laikā pavadonis fiksēja vēl trīs spilgtus uzliesmojumus. Uz brīdi sistēma bija spožākais rentgenstaru objekts debesīs.

Citi astronomi pētīja dubultzvaigžņu sistēmu, izmantojot radio teleskopus. Vairākas dienas pēc kārtas viņi novēroja lādētu daļiņu plūsmu, kas brāzās prom no sistēmas. Tas viss liecināja, ka dubultzvaigznes pavadonis ir melnais caurums. Šādus fenomenus nespētu izraisīt nedz baltais punduris, nedz neitronu zvaigzne.

Lai arī V 4641 atrodas salīdzinoši tuvu, tas Zemei nerada nekādus draudus. Tā masa ir 3 līdz 10 Sauļu masas kopā. Šāds melnais caurums uzsūc tuvumā esošo matēriju un lēnām aprij otru zvaigzni.

NASA