Rēgu pilsēta un lēkājošās molekulas
Publicēts: 27.10.2009
Gan jau ka esat redzējuši vesternus, kur cauri tukšai un pamestai pilsētai svilpo vējš un reizēm aizripo kāds augu mudžeklis. Izrādās, ka Mēness ir vēl spokaināka vieta - pagātnes rēgu pilsēta. Nekas nekustās. Šur tur pa kādam pamestam Apollo visurgājējam vai nolaišanās modulim. Tikai kāds rets viesis no kosmosa dzīlēm šad tad iztraucē nomācošo klusumu, ietriecoties regolīta slānī un uz brīdi saceļot putekļu mākoni.
Astronomi ir nolēmuši izmantot šo laiku, kad Mēness retinātā atmosfēra ir praktiski netraucēta. Kad uz Mēness atgriezīsies cilvēki, tas vairs tā nebūs. Saceltie putekļi, raķešu izplūdes gāzes un gāzes no citiem avotiem sajauksies ar Mēness atmosfēru, ātri vien izjaucot tās dabīgo sastāvu.
Ja zinātnieki vēlas izpētīt Mēness dabīgo atmosfēru, tad tagad ir piemērotākais laiks. Tādēļ top jauna zonde - LADEE (Mēness atmosfēras un putekļu vides pētnieks), kas riņķos ap Zemes dabīgo pavadoni un pētīs tā ārkārtīgi niecīgo atmosfēru.
"Ir svarīgi to izprast neskartā stāvoklī, pirms tā tiks iztraucēta," pastāstīja Entonijs Kolaprete no NASA Eimes izpētes centra. "Tā ir ārkārtīgi trausla sistēma. Iespējams, ka to būs grūti pētīt pēc tam, kad cilvēki atgriezīsies uz Mēness, lai tur dzīvotu un strādātu."
"Kādas muļķības! Uz Mēness taču nav atmosfēras," daļa no lasītājiem tā noteikti padomāja. Tā gandrīz ir patiesība, jo Mēness atmosfēra ir tik retināta, ka tehniski tā ir ekzosfēra, nevis atmosfēra.
"Tā nav atmosfēra mūsu izpratnē," skaidroja Kolaprete. Uz Zemes jūras līmenī vienā kubikcentimetrā atmosfēras varētu saskaitīt aptuveni 100 miljardu miljardus molekulu. Uz Mēness skaitīšanu bez piepūles varētu uzticēt sākumskolas skolēnam, jo molekulu skaits identiskā tilpuma vienībā būtu tikai aptuveni 100.
Patiesībā atmosfēra tur ir tik retināta, ka molekulas viena ar otru nekad nesaduras. Tās lido kā mikroskopiskas lielgabala lodītes pa izliektām, balistiskām trajektorijām.
Ekzosfēras dīvainības ar to nebeidzas. Mēness nakts laikā ekzosfēras lielākā daļa "nokrīt" uz virsmas. Uz Zemes tas būtu visai interesants skats. Kad atgriežas Saules gaisma, Saules vējš atjauno ekzosfēru, paceļot augšā jaunas daļiņas.
1968. gadā NASA Surveyor 7 nofotografēja neparastu horizonta spīdēšanu uz Mēness. Zinātnieki uzskata, ka tā ir Saules gaisma, kuru izkliedē elektriski lādētās putekļu daļiņas, lidinoties virs virsmas. Visaptverošais elektriskais lauks šīs daļiņas paceļ kilometriem augstu virs Mēness virsmas, veidojot nozīmīgu ekzosfēras daļu.
Astronautiem, kas strādās un dzīvos uz Mēness, būs ikdienas jāsaskaras ar šo dīvaino vidi. Tādēļ zinātnieki vēlas to labāk izprast. Apkārt lidojošie putekļi var nokļūt instrumentos, apģērbā un datoros, izraisot bojājumus un saīsinot to kalpošanas ilgumu. Mēness putekļi jau savulaik radīja lielas problēmas ar Apollo skafandriem, kas, atgriežoties atpakaļ uz Zemes, tika atzīti par tādiem, kurus nevar izmantot atkārtoti. Zinot, cik daudz putekļu lidinās Mēness ekzosfērā, varētu jau laicīgi pielāgot esošās un izveidot jaunas tehnoloģijas, lai tās kalpotu pēc iespējas ilgāk un kvalitatīvāk.
LADEE starts ieplānots 2012. gadā. Zondes spektrometrs un putekļu uztvērēji mērīs 18 dažādu ķīmisko vielu koncentrāciju, ieskaitot metānu un ūdens tvaikus. Tiks reģistrētas šo elementu koncentrācijas izmaiņas atkarībā no vietas un laika.
LADEE palīdzēs noskaidrot ne tikai ekzosfēras sastāvu, bet varētu palīdzēt atbildēt uz jautājumu, kā uz Mēness var atrasties ūdens ledus, kas, kā tiek uzskatīts, varētu atrasties tumšajos, pastāvīgi noēnotajos polārajos krāteros. Uz Mēness virsmas Saules gaismas ietekmē ledus būtu sublimējies un aizlidojis kosmosā. Daži krāteri polārajos reģionos tomēr varētu nodrošināt pietiekami labus apstākļus, lai tur atrastos ledus.
Vispopulārākā teorija, par to kā ūdens nonāca uz Mēness, ir komētas. Tomēr ir viena problēma - trieciena rezultātā lielākā daļa ledus iztvaikotu. Te palīgā varētu nākt ekzosfēra.
Iedomājieties, ka komēta trāpa Mēnesim. Dažas ūdens molekulas paliek uz virsmas. Tās nonāktu ekzosfērā, atkal uz virsmas, tad atkal ekzosfērā un tā līdz nejauši sasniegtu drošu vietu. Miljardiem gadu ilgā periodā tādā veidā varētu uzkrāties gana daudz ledus.
LADEE dati varētu atklāt, vai šāda "lēkāšana" darbojas un vai tādā veidā ledus varēja nonākt krāteros. "Mēs varēsim noskaidrot, cik reāla ir ideja, ka Mēness ūdens avots ir komētas," teica Kolaprete.
Atliek tikai gaidīt LADEE startu un rezultātus.
NASA
Komentāri
