Kad planēta Zeme gandrīz iznīcināja dzīvību
Publicēts: 25.11.2013
Pirms aptuveni 252 miljoniem gadu uz Zemes iznīka gandrīz viss dzīvais. Pazuda vairāk nekā 90% no okeānos dzīvojošajām sugām un aptuveni 70% no sugām, kas mitinājās uz sauszemes. Koki, augi, rāpuļi, zivis, kukaiņi, mikrobi - tie visi bija uz iznīcības robežas. Jaunākie pētījumi liek domāt, ka šī katastrofa, kas pazīstama arī kā Lielā izmiršana, bija saistīta ar Pangejas kontinenta veidošanos.
Šis notikums iezīmēja Perma perioda beigas un Triasa sākumu. Atšķirībā no izmiršanas, kas iestājās Krīta periodā, Lielo izmiršanu neizraisīja asteroīda vai komētas sadursme ar Zemi.
Pēdējās desmitgadēs ir izdevies atrast dažādas norādes par to, kas īsti varēja izraisīt šo iespaidīgo katastrofu, bet pie vienota kopsaucēja zinātnieki joprojām nav nonākuši. Pierādījumi liecina par dramatiskām izmaiņām uz Zemes un tās okeānos, kur skābekļa koncentrācija samazinājās tiktāl, ka daudziem dzīvniekiem izdzīvot bija neiespējami. Paaugstinājās oglekļa dioksīda un metāna koncentrācija atmosfērā, izraisot planētas sasilšanu. Lija skābais lietus. Jūras ūdens kļuva tik skābs, ka izzuda koraļu rifi. Sauszeme pārvērtās par sausu un karstu tuksnesi. Plosījās plaši ugunsgrēki. Karstuma periodus strauji nomainīja liels aukstums, neļaujot sugām pielāgoties un izdzīvot.
Daudzas no šīm izmaiņām tiek saistītas ar divu milzīgu vulkānu izvirdumiem. Viens no tiem atradās tagadējās Ķīnas dienvidos un izvirda pirms aptuveni 260 miljoniem gadu, bet otrs mūsdienu Krievijas ziemeļos. Tas izvirda pirms aptuveni 251 miljoniem gadu. Izvirdumu laikā izdalītā ogļskābā gāze veicināja globālo sasilšanu un okeānu ūdeņu "saskābšanu", kas izraisīja jūras iemītnieku izmiršanu.
Tomēr daži zinātnieki uzskata, ka katastrofas iemesli meklējami vēl senāk. Jūras līmeņa dramatiskās izmaiņas jau bija radījušas vēju un okeāna straumju izmaiņas, izraisot klimata pārmaiņas.
Šie faktori varētu būt cieši saistīti. Tieši to savā pētījumā cenšas pierādīt doktors Jins Hongfu un doktors Songs Haijuns no Ķīnas Ģeozinātņu universitātes, atklājot, ka augstāk minētie notikumi aizsākušies aptuveni 50 miljonus gadus pirms klimata katastrofas iestāšanās.
Pirms aptuveni 300 miljoniem gadu, Perma perioda sākumā, Zemes sauszeme apvienojās milzīgā kontinetā - Pangejā, bet okeāni un jūras izveidoja vienu okeānu - Pantalasu.
Pangejas izveidošanās padziļināja okeānus. Kalni kļuva augstāki. Saskaņā ar līdzsvara principiem, milzīgajam kontinentam vajadzēja būt biezākai garozai un okeāniem vajadzēja būt dziļākiem. Ūdens atkāpšanās no sauszemes visticamāk iznīcināja bioloģisko daudzveidību, kas sastopama seklajos piekrastes ūdeņos. Tolaik izmainījās arī okeānu straumes un vēju plūsmas, radot pamatu klimata izmaiņām.
Šādas milzīgas sauszemes gadījumā centrālie reģioni kļuva pārāk sausi, kā rezultātā tur izzuda lielākā daļa augu valsts.
Paralēli notika dažādi procesi Zemes dzīlēs.
Sauszemei savienojoties, tektoniskās plātnes pārklājās. Zemāk esošās nogrima Zemes mantijā. Aukstais materiāls varēja sasniegt kodola zonu. Pierādījums šim procesam varētu būt Zemes magnētiskā lauka polaritātes maiņa, kas notika aptuveni šajā laika posmā.
Aukstā materiāla uzkrāšanās Zemes kodola tuvumā varēja radīt milzīgu mantijas stabu, kas Zemes virsmu sasniedza divu katastrofālu izvirdumu veidā.
Tomēr daudzi zinātnieki nepiekrīt, ka Pangejas veidošanās izraisīja Lielo izmiršanu, jo Pangeja veidojās krietni senāk, bet izmiršana noritēja pārāk strauji, lai šos notikumus varētu kaut kā sasaistīt.
"Es nepiekrītu viņu piedāvātajām idejām," teica paleovides profesors Pauls Vignals no Līdsas universitātes. "Jūras līmeņa pazemināšanās maksimums iestājas vēlu Perma periodā, kas ir krietni vien agrāk nekā sākās izmiršana, tādēļ tas nevarētu būt viens no faktoriem."
"Pētījums neko jaunu nepasaka, bet apkopo noteicošos faktorus," piebilda Vignals. "Gandrīz visi, ieskaitot mani, vaino vulkānismu."
Tomēr pētījuma autori uzsver, ka Pangejas veidošanos un vulkānu izvirdumus izraisīja Zemes dzīlēs notiekošie procesi. Saistība starp Zemes dzīlēm, virsmu un dzīvības evolūciju ir svarīga tēma Zemes kā sistēmas izpētē, kurai būtu jāvelta lielāka uzmanība. Autori gan atgādina, ka viņu ideja ir tikai hipotēze un ir nepieciešami tālāki pētījumi, lai apstiprinātu vai izslēgtu šo procesu saistību.
Astrobiology Magazine
