Lielā sprādziena hipotēze, ka Visums nez kāpēc radies no nekā, ir pilnīgs absurds. Gan tāpēc, ka nekas jau tāpēc ir nekas, ka no tā nekas nevar rasties, - gan tāpēc, ka bez sevis noteicēja - kautkā cita - nekas nav nekas, bet ir nenoteiktība.
Kas ir nenoteiktība? Tā ir nekur un visur, un nekad, un vienmēr esoša gan kvalitātes, gan kvantitātes bezgalība, kas sevis izvērsībā visā rada gan kvalitātes, gan kvantitātes bezgalību visur un vienmēr. Ja noteiktība ir A vai B, - tad nenoteiktība nav A un nav arī B, un šādi ir nekas, - taču, nebūdama A, tā ir B un, nebūdama B, tā ir A, un šādi ir viss.
Daudz tiek runāts par nespēju saprast dzīvības rašanos Visumā. Visuma zinātniekiem nenāk prātā, ka Visuma bezgalībā dzīvība var rasties jau gatavā formā, - jo bezgalībā viss ir iespējams, ja vien to saglabā un izvērš dabiskā atlase. Nav tāda likuma, kas nenoteiktībai liktu radīt tikai subatomus un neko vairāk.