Vital. wrote:Es domāju galvenais uzdevums foto teleskopam savākt vairāk gaismas
...Pilnīgi pareizi... tikai ne mazāk svarīgi, lai šis gaismas daudzums nonāk uz pēc iespējas mazāka laukuma. ja spaini ūdens ielej bļodā, var nomazgāties, un ja izlej uz grīdas...?
Un te nu savu lomu nospēlē atttēla kvalitāte ( optiskās sistēmas izvēle un tehniski kvalitatīvais izpildījums). To ka zv-ņu attēli virzienā no optiskā centra aberācijudēļ palielinās -izstiepjas, kļūst ''komētveidīgas'' (paraboliskiem spoguļiem galvenā loma ir komai), zinās jebkurš, kas ar fotolietām ir nodarbojies,gaismas izkliedes laukums punktveida (zv-nes) objektam palielinās, jo dramatiskāk, jo lielāka gaismasspēja teleskopam ar vienu parabolisko spoguli. Atkarībā no F/D tuvāk vai tālāk no redzeslauka centra sāksies zona, kur ieguvums no lielās gaismasspējas būs tuvu 0. Teorētiski, ideālā gadījumā : ja D/f ir 1/3 un attālums no centra ir 0,5 grādi komas kropļojumi mērāmi 18,7'' , un 1 loka grāda attālumā tie būs 37,4'' , 2 grādu 74'' (t.i., vairāk nekā loka minūte!); Salīdzināšanai, ja D/F ir 1/10 un R= 0.5 grādi, koma 1,7'' , R=1grāds - koma 3,4'' un R=2 grādi, atbilstoši 6,8'' ( reāli zem atmosfēras turbulences kropļojumu robežas). Tās ir D/F praktiski galējās vērtības, pārējie D/F gadījumi, būs atbilstošās robežās. Lineārās vienībās var izrēķināt konkrētam fokusa garumam. Priekštatam pietiek, ja zin uzņēmuma mērogu, no prakses.
tomēr nav tik dramatiski, tas, ko argumentēju, attiecas uz punktveida , t.i., zvaigžņveida objektiem, ar difūziem ( piem., miglāji), nav tik bezcerīgi
... Tēlaini izsakoties, katrs blakusesošais izkliedes ''punkts'' pārklājas ar blakusesošo, cik vienā virzienā ''atdod'', tik saņem no malas, uz laukuma vienību gaismas daudzums būtiski nemainās ne redzeslauka centrā, ne perifērijā, protams, ja neņem vērā vinjetēšanu ( tā ir cita ''opera'' )... Bet tam ir sava cena - detalizācijas, kontrasta zudums ( samazinās reālā izšķirtspēja radiālā virzienā no centra). Manuprāt, to ka attēla nomales ir paplūdušas vairāk nekā centrs, būs pamanījis katrs, kas bildējis Ņutonu F/d 5...
Galvenais , ko gribēju paust, ir rūpīgi jāizvērtē, pirms izvēlēties gaismaspējīgu teleskopu ar ''pliku'' parabolisko spoguli, attiecība F/D 5 ir kritiskā robeža... un ja rūp attēla kvalitāte un gaismasspējas lietderīga izmantošana, visā pieejamā redzeslauka robežās ir vērts aplūkot alternatīvas optiskās sistēmas.
Gadījumos, kad ir tehniski ierobežojumi, piem., pieļaujamais ekspozīcijas ilgums ( AZ montējums, bez lauka rotācijas kompensatora; video integrācijas režīms, u.c.gadījumi), ... un finansiāli
, labāk izvēlēties, vienkāršu gaismasspējīgu Ņutonu ...
peleks wrote: MN laikam bij sviedrs sakrajies uz ta caurspidiga stikla, vai arii vinsh ir jau "noberzts" par ko man vislielakas bailes.
Nē tur viss bija kārtībā... Bet visiem ''stikliem'', kas ir pirms spoguļa piemīt īpašiba atstarot gaismu ( tajā skaitā parazītisko no tubusa malām, izkliedēto no spoģuļa - ne būt ne ideālā u.c.), un Maksutova meniskam, tā ir vairāk izteikta, nekā Šmitam, RC, un MN vēl jo vairāk ... tās pašas gaismasspējas dēļ. Patiesi nedomāju, ka tas varētu būt tik lielā mērā mīnuss , jo parasti izpaužas spožiem objektiem, garās ekspozīcijās... it kā pretruna - spožs objekts, kāda velna pēc gara ekspozīcija... bet, ja bildē ir vājš objekts, miglājs un kadrā spoža zvaigzne un abus gribās
... Tad ir problēma... UN MN to to noteikti neatrisinās, īpaši vidējas kvalitātes izpildījumā... Jātzīstas, to biju palaidis garām, jo pamatā neuztveru astrofoto, tikai kā smukas bildes iegūšanu... Sava specifika