Andris R wrote:peleks wrote:viens jautajums, ja korpuss slegts, tad shamajam to pirmo stiklu var atseviski nomainiit, jo cik noprotu tas pec 1000 tirishanas reizem bus totali sabeigts..
...Uz nomaiņu neieteiktu cerēt, tā būtu pamatīga problēma, ne tik daudz tehniska, bet sagādes un finansiālas, Maksutova korektors (menisks) ir dārgākā detaļa šāda tipa teleskopos īpaši liela diametra, jo tas ir pabiezs optiskais stikls, virsmas izgatavošana gan neskaitās tehniski sarežģita - sfēriskas opt. virsmas ( pat amatieriem, entuziastiem pa spēkam izgatavot un kontrolēt kvalitāti, bet ar stikla sagatavi vienmēr bija LIELAS problēmas). Bet par to nav jālauza galva, nevajag tīrīt ar ''smišpapīru''un būs labi, tas nav spogulis, kopšana tādi pati kā parastai fotooptikai, gaismas caurejošām virsmām ir uz pusi mazākas kvalitātes prasības nekā atstarojošām.
peleks wrote: dikti gribas vismaz 200 mm spoguli
...190mm vai 200mm ?... starpība nebūtiska, bet attēla kvalitāte būtiska. Ja man būtu iespēja izvēlēties star 250mm/4-5 Ņūtonu un 190mm/5,4 Maksutova-Ņutonu, fotografēšanai izvēlētos pēdējo ( ja vien maciņš nebrēktu
nav biku lielaks tas maskutovs, nu lai svars butu biku lielaks, savadak zhel ka stativs netiks pec kravnesibas pilniba izmantots
un tas 5.4F bik padaudz liekas, gribas Andromedu nofochet, tik tagad ar F6 kadra tik puse lien
kaa ir ar tiem RC un catadioptriskiem? sameejie krietni mazaki gabaritos
kadi shiem +/- razhotajos protams neko sliktu neteiks, cilveki ar daudzi cik noprotu izmanto tos Richija Cretiena teleskopus
nobirst krusa un pec 15 minutem viss atkal pa vecam 
iedomajieties kads man teleskops izskatijas reals ledus klucis, MN laikam bij sviedrs sakrajies uz ta caurspidiga stikla, vai arii vinsh ir jau "noberzts" par ko man vislielakas bailes. 
Un te nu savu lomu nospēlē atttēla kvalitāte ( optiskās sistēmas izvēle un tehniski kvalitatīvais izpildījums). To ka zv-ņu attēli virzienā no optiskā centra aberācijudēļ palielinās -izstiepjas, kļūst ''komētveidīgas'' (paraboliskiem spoguļiem galvenā loma ir komai), zinās jebkurš, kas ar fotolietām ir nodarbojies,gaismas izkliedes laukums punktveida (zv-nes) objektam palielinās, jo dramatiskāk, jo lielāka gaismasspēja teleskopam ar vienu parabolisko spoguli. Atkarībā no F/D tuvāk vai tālāk no redzeslauka centra sāksies zona, kur ieguvums no lielās gaismasspējas būs tuvu 0. Teorētiski, ideālā gadījumā : ja D/f ir 1/3 un attālums no centra ir 0,5 grādi komas kropļojumi mērāmi 18,7'' , un 1 loka grāda attālumā tie būs 37,4'' , 2 grādu 74'' (t.i., vairāk nekā loka minūte!); Salīdzināšanai, ja D/F ir 1/10 un R= 0.5 grādi, koma 1,7'' , R=1grāds - koma 3,4'' un R=2 grādi, atbilstoši 6,8'' ( reāli zem atmosfēras turbulences kropļojumu robežas). Tās ir D/F praktiski galējās vērtības, pārējie D/F gadījumi, būs atbilstošās robežās. Lineārās vienībās var izrēķināt konkrētam fokusa garumam. Priekštatam pietiek, ja zin uzņēmuma mērogu, no prakses.